Ko Satiksmes ministrija lēmusi par aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju

© Dmitrijs Suļžics/MN

Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi konceptuālo ziņojumu par Latvijas aviācijas nozares ilgtermiņa stratēģiskajām prioritātēm līdz 2050.gadam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

SM norāda, ka konceptuālā ziņojuma ietvaru veido aviācijas nozares misijas, vīzijas un attīstības virzienu un to sasniegšanai veicamo uzdevumu definēšana, kas ir izmantojama turpmāko rīcības plānu izstrādei, lai īstenotu aviācijas nozares politiku Latvijā.

Konceptuālajā ziņojumā kā misija noteikta spēja nodrošināt Latvijas iedzīvotāju starptautisko un iekšzemes savienojamību, pieeju eksporta tirgiem un atbalstīt uzņēmējdarbību, izmantojot ilgtspējīgus gaisa pārvadājumus.

Savukārt, pamatojoties uz izvirzīto aviācijas nozares misiju un vīziju, ministrija noteikusi šādas aviācijas nozares ilgtermiņa valsts politikas plānošanas prioritātes - paplašināt Latvijas savienojamību, veicināt aviācijas nozares pakalpojumu daudzveidību un inovācijas, īstenot aviācijas nozares klimatneitralitāti un veicināt civilmilitāro sadarbību.

Lai paplašinātu Latvijas savienojamību, ministrija norāda, ka Rīgas lidosta ir jāattīsta kā Ziemeļeiropas tranzīta aviosatiksmes centrs pasažieru un kravu pārvadājumiem, jāattīsta galamērķi, kas veicina Latvijas ienākošā tūrisma attīstību, kā arī jāattīsta starppilsētu gaisa mobilitāte, paplašinot starppilsētu publiskā transporta tīklu ar iekšzemes gaisa pārvadājumiem, un jāīsteno mērķtiecīga TEN-T definēto reģionālo lidostu, tostarp Liepājas, Ventspils un Daugavpils, attīstība.

SM kā prioritāti izvirzījusi arī aviācijas nozares pakalpojumu daudzveidību un inovācijas. Lai to nodrošinātu, ministrija aicina attīstīt starptautiski konkurētspējīgu aviācijas zinātni, izglītību un prasmju apmācību, radīt labvēlīgu vidi inovatīvu aviācijas produktu un pakalpojumu izstrādei un ražošanai, kā arī veicināt aviācijas produktu un pakalpojumu eksportu.

Savukārt, īstenojot aviācijas nozares klimatneitralitāti, ir jānodrošina sintētiskās ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošana un eksports, jāīsteno aviācijas infrastruktūras pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un jānodrošina ilgtspējīgu lidaparātu izmantošana, norāda SM.

Tāpat viena no prioritātēm ir veicināt civilmilitāro sadarbību, tādēļ ir jānodrošina civilās aviācijas infrastruktūras salāgošana militārās mobilitātes vajadzībām, jāattīsta aviācijas glābšanas un meklēšanas spējas un medicīniskās evakuācijas pakalpojumi ar gaisa transportu, kā arī jānodrošina bezpilota aviācijas tehnoloģiju plaša pielietošana valsts funkciju īstenošanai.

Ministrija ziņojumā piedāvā atbalstīt optimālo politikas īstenošanas scenāriju, kas paredz koordinētas sadarbības veidošanu starp valsts institūcijām un aviācijas uzņēmumiem.

Ziņojuma optimālajā scenārijā ir visai piesardzīgi vērtēts tranzīta un transfēra satiksmes īpatsvars, kas līdz 2027.gadam tiek pieņemts apmēram 25%, bet pēc 2027.gada pieaugot līdz 30%. Lai arī līdz Covid-19 pandēmijai 2019.gadā tranzīta un transfēra satiksmes īpatsvars Rīgas lidostā pārsniedza 50%, patlaban ģeopolitiskās nestabilitātes un slēgtas gaisa satiksmes dēļ virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju, kas daļēji liedz piekļuvi arī Āzijas lidojumu virzienam, nav pamata izmantot 2019.gada pasažieru lidojumu galamērķu struktūru.

Optimālā scenārija pamatā Rīgas lidostā ir attīstīta tranzīta un transfēra satiksme, ko nodrošina nacionālās aviokompānijas "airBaltic" biznesa modelis. Tāpat šis scenārijs paredz reģionālo lidostu turpmāko attīstību nodrošinot atbalsta funkcijas militārās mobilitātes vajadzībām, aviācijas glābšanas un meklēšanas spēju, kā arī aviācijas medicīnas pakalpojumu attīstību, norādīts ziņojumā.

Attīstot iekšzemes savienojamību, ir jāņem vērā klimata mērķus, kas ietver starppilsētas gaisa mobilitātes koncepta attīstīšanu balstoties uz jaunu bez emisiju tehnoloģiju izmantošanu aviācijā. Tāpat nepieciešams veicināt bezpilota lidaparātu sistēmu plašāku attīstību, aviācijas nozares pakalpojumu daudzveidību un eksporta spēju paplašināšanu, piesaistot zinātnes, pētniecības un izglītības projektus aviācijā.

SM atzīmē, ka nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs izdevumu segšanai ir atkarīgs no konkrētiem atbalsta pasākumiem un rīcības scenārijiem, līdz ar to scenārija finansiālā ietekme nav prognozējama.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā 2019.gadā, kad lidostā apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Rīgas lidosta ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Svarīgākais