SM pēc VK revīzijas vērtēs Ostu attīstības fonda darbību

Satiksmes ministrija (SM), ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā "Ostu attīstības fonds: atbalsts ostām vai ierēdņiem?" pausto vērtēs Ostu attīstības fonda darbību, un sagatavos priekšlikumus par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē, vēsta ministrija.

SM pauda, ka ministrija kopumā piekrīt, ka darbs konkrētajā jomā ir jāuzlabo un procesi jāpilnveido. Vienlaikus SM ir atšķirīgs viedoklis par vairākiem Valsts kontroles apgalvojumiem un secinājumiem.

Tostarp SM valsts sekretārs Andulis Židkovs atzīmē, ka ministrija piekrīt, ka publiskie līdzekļi ir jāizmanto maksimāli efektīvi un uz mērķi orientēti, tāpēc SM izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei konkrētus priekšlikumus efektīvākai valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, tostarp arī attiecībā uz fonda darbību.

Viņš arī norāda, ka Ostu attīstības fonds ir izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem un kopš tā laika ir būtiski mainījušies gan ģeopolitiskie apstākļi, gan globālās ekonomikas tendences, kas tieši ietekmē tranzīta un loģistikas nozari.

"Mēs rūpīgi izvērtēsim tā darbības efektivitāti, lai nodrošinātu fonda atbilstību aktuālajai situācijai un valsts stratēģiskajām prioritātēm transporta nozarē," pauž Židkovs.

SM atzīmē, ka ministrija izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par efektīvāku valsts interešu īstenošanu ostu attīstībā. Plānots, ka SM izstrādās priekšlikumus par fonda efektīvu darbību, kas tiks iesniegti valdībai izskatīšanai šogad jūlijā. Tāpat ministrija pilnveidos iekšējās kontroles procedūras, lai turpmāk novērstu cilvēka faktora kļūdu iespējamību revīzijas konstatētajos gadījumos. Vienlaikus tiks vērtētas un novērstas konstatētās nepilnības dažādu organizatorisko procesu noformēšanā un atbilstībā normatīvajam regulējumam gan grāmatvedības jomā, gan komandējumu noformēšanā un organizēšanā, kā arī reprezentācijas pasākumu plānošanā un īstenošanā.

Pēc SM paustā, darbs, ko līdz šim veikusi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome un Ostu attīstības fonds, ir devuši pozitīvu pienesumu nozares attīstībā.

Tostarp ministrijā norāda, ka ir izveidots vienots nozares zīmols "ViaLatvia", kā arī ir izstrādāts un attīstīts interneta portāls "vialatvia.com", kas veicinājis nozares atpazīstamību un stiprina konkurētspēju. Arī regulāra dalība starptautiskos nozares biznesa attīstības pasākumos ar "ViaLatvia" zīmolu, ir veicinājusi nozares konkurētspēju un izaugsmi. Minētos pasākumus novērtējuši fonda finansētāji - Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde.

Lai uzklausītu nozares pārstāvju viedokļus, šogad 21.martā notika Reklāmas komisijas sēde, kurā piedalījās pārstāvji no SM, trim lielajām ostām, "Latvijas dzelzceļa" un Rīgas lidostas, kā arī no Stividorkompāniju asociācijas. Sēdē atzīts, ka fonds ir bijis lietderīgs instruments kopīgu interešu pārstāvībai, "ViaLatvia" zīmols ir guvis starptautisku atpazīstamību un tas ir jāsaglabā, kā arī ir nepieciešams turpmāk nodrošināt reklāmas pasākumu koordinācijas funkciju, min ministrijā.

Savukārt attiecībā uz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sekretariāta darbu, SM norāda, ka tas ir nodrošinājis uzticēto pienākumu izpildi gan attiecībā uz padomes sēžu sagatavošanu, gan plānošanu, gan atskaitīšanos.

"Sekretariātā ir bijuši nodarbināti augsti kvalificēti nozares profesionāļi, kas vienlaikus ar saviem tiešajiem darba pienākumiem pārstāvējuši nozares uzņēmumu intereses un veicinājuši to atpazīstamību starptautiskajā vidē. Ministrijas ieskatā šāda amatu savienošana nav uzskatāma par interešu konfliktu vai funkciju pārklāšanos, jo darbs SM primāri paredz valsts interešu aizstāvību, savukārt fonda ietvaros tiek īstenota cieša sadarbība ar lielākajiem nozares pārstāvjiem - trīs Latvijas lielajām ostām, kas ir arī fonda galvenie finansētāji," pauž ministrijā.

Pēc ministrijā atzīmētā, apvienojot darbu sekretariātā, vienlaikus ir bijis iespējams efektīvi veicināt gan valsts pārvaldes un valsts politikas, gan specifisku nozares interešu pārstāvniecību.

Vienlaikus SM piekrīt Valsts kontroles secinājumam, ka fonda līdzekļu izmantošanai nav bijis noteikts uzraudzības mehānisms, kas ļautu skaitļos izmērīt fonda līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Vienlaikus, pēc SM minētā, ņemot vērā ostu pārvalžu vadītāju atbalstu attiecībā uz īstenotajiem pasākumiem, fonds ir bijis lietderīgs instruments padomes rīcībā, lai ar finansiālu atbalstu veicinātu kopīgu interešu pārstāvību, dalību starptautiskās aktivitātēs, sekmētu ostu biznesa transformāciju, jaunu kravu un investīciju piesaisti, ostu modernizāciju, ražošanas attīstību, tādējādi palielinot to starptautisko konkurētspēju un darbības efektivitāti.

Turklāt, pēc SM atzīmētā, fonds ir veicinājis arī sadarbību starp ostām un uzņēmumiem, lai attīstītu jaunas loģistikas ķēdes un piesaistītu tranzīta kravas, tādējādi dodot ieguldījumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

LETA jau vēstīja, ka pēc Valsts kontroles ziņojumā secinātā būtiska daļa Ostu attīstības fonda līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos arī prettiesiski, un par to tiks informētas tiesībaizsardzības iestādes.

Fonda lietderības revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka par šo situāciju galvenā atbildība gulstas uz SM.

Revidenti norāda, ka lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē SM funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai.

Valsts kontrole pēc revīzijas sniegusi ieteikumu - rast citu, izmaksu ziņā efektīvāku, veidu valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, kas īstenojams valsts budžeta ietvarā.