Lindermanam ir ambīcijas startam pašvaldību vēlēšanās

Līdz ar latviešu un krievu valodas jautājumu konfrontēšanu sākusies politiskās vides pārdale, kā rezultātā akcija par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē varētu kļūt par biļeti uz lielo politiku radikāli noskaņotajam biedrības Dzimtā valoda pārstāvim Vladimiram Lindermanam, kurš neslēpj savas ambīcijas startēt pašvaldību vēlēšanās.

V. Lindermana pārstāvētā biedrība Dzimtā valoda savākusi nepieciešamos 10 000 parakstu, lai jautājumu par krievu valodu kā otru valsts valodu nodotu visas sabiedrības apspriedei.

Politologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka krievvalodīgo "pretdarbību" provocējis otrs nacionālais spārns, partija Visu Latvijai! (VL!), kas pirms tam savāca iedzīvotāju parakstus par virzību uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu Latvijas skolās. "Valodas jautājums jau bija gandrīz izzudis no Latvijas sabiedrības redzesloka. Pat savulaik visradikālāk noskaņotā apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā to neaktualizēja, taču tagad līdz ar vislatvijiešu akciju, kam sekoja arī Dzimtās valodas pretdarbība, atkal sākusies sabiedrības polarizācija. Diemžēl tas var nozīmēt jaunu sabiedrības šķelšanos uz nacionālās bāzes, kas ir smags pārbaudījums ikvienai valstij," pauž polittehnologs.

Savukārt VL! līderis Raivis Dzintars pārmetumus par to, ka kreisos spēkus provocējusi vislatvijiešu akcija, kategoriski noraida. "Valoda ir vislielākā mūsu tautas bagātība, tāpēc tās aizstāvēšana ir tikai loģiska. Taču kārtējo reizi nākas sastapties ar patoloģiskajiem latviešu centieniem nevienu neaizkaitināt. Princips mīļā miera labad, šķiet, jau kļuvis par mūsu nācijas klīnisku parādību. Taču es tiešām nedomāju, ka Visu Latvijai! ir kādu provocējusi. Vai tad kādam ir ilūzijas, ka Lindermans un Osipovs visus šos gadus bija pilsoņi, kuri akceptē latvisku vidi un nacionālas valsts ideju? Viņu rosība bija tikai laika jautājums, jo pēc 10. Saeimas vēlēšanām atbrīvojās PCTVL niša, kuru Lindermans mēģina forsēt ar valodas jautājumu," pārdomās dalās politiķis.

Līdzīgi uzskata arī J. Liepnieks. Pēc viņa domām, Dzimtā valoda tuvākajā laikā varētu uzrunāt PCTVL vēlētājus. "10. Saeimas vēlēšanās Saskaņas centram veiksmīgi izdevās nostumt no skatuves PCTVL un aizņemt viņu nišu, taču izskatās, ka Dzimtā valoda varētu mēģināt šo elektorātu atgūt," prognozēja eksperts, izsakot minējumu, ka 2013. gada pašvaldību vēlēšanās V. Lindermana kustība varētu startēt tajos reģionos, kuros bijusi vislielākā iedzīvotāju atsaucība, nododot parakstus par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē. "Parak-stu vākšanas akcija varētu Lindermanam kļūt par biļeti uz lielo politiku," rezumēja J. Liepnieks.

Šādu scenāriju pieļauj arī pats V. Lindermans, kurš Neatkarīgajai atzīst: "Jā, man ir politiskās ambīcijas, un es vēlētos startēt pašvaldību vēlēšanās. Šo ideju, protams, pārrunāšu ar biedrības biedriem, taču ir skaidrs, ka obligāti būtu jākandidē Latgales reģionā, kas devis lielāko parakstu daļu par krievu valodu kā otru valsts valodu."

Jāatgādina, ka savulaik V. Lindermans atradās starptautiskajā meklēšanā par aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. 2002. gadā viņš kā galvenais liecinieks piedalījās arī nacionālboļševiku partijas līdera Eduarda Ļimonova tiesas procesā Krievijā. V. Lindermans savulaik bija arī vērsies pie toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina, lūdzot viņam piešķirt Krievijas pilsonību, taču tā viņam tika atteikta.

Latvijā

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais