Jūnijā par piektdaļu pieaugusi elektrības vidējā cena Baltijā

© unsplash.com

Baltijā elektroenerģijas vidējā cena šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 21% un bija 91,64 eiro par megavatstundu (MWh), AS "Latvenergo" jaunākajā Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma finanšu produktu speciāliste Inga Salceviča.

Pagājušajā mēnesī Baltijā elektroenerģijas ikstundu cena svārstījās no -6,55 eiro par MWh līdz 372,81 eiro par MWh.

Vienlaikus "Nord Pool" sistēmas vidējā mēneša cena pieauga par 9% salīdzinājumā ar maiju un bija 29,86 eiro par MWh.

Salceviča norāda, ka jūnijā "Nord Pool" sistēmas cenas augšupvērstu kustību galvenokārt izraisīja elektroenerģijas izstrādes samazinājums - par 5% mazāka saules elektroenerģijas izstrāde un par 9% mazāka elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās, saražotajai vēja elektroenerģijas izstrādei saglabājoties nemainīgai.

Līdzīgi arī Baltijas valstīs elektroenerģijas cenu pieaugumu noteica straujš saražotās elektroenerģijas daudzuma samazinājums - vēja izstrāde samazinājās par 20%, saules izstrāde - par 7%, bet hidroelektrostaciju izstrāde samazinājās par 66%, salīdzinot ar maiju.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs saglabājās pērnā gada jūnija līmenī un bija 1878 gigavatstundas (GWh), kas gan ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Latvijā patērētās elektroenerģijas daudzums bija 443 GWh, kas ir samazinājums par 6% gan salīdzinājumā ar maiju, gan šo pašu periodu pērn. Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, veidojot 522 GWh, kas par 3% mazāk nekā pagājušā gada jūnijā. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 2% salīdzinājumā ar maiju un par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju - līdz 913 GWh.

Jūnijā Baltijas valstīs kopsummā tika saražotas 1178 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 21%, salīdzinot ar maiju, taču kāpums par 24% salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju.

Latvijā elektroenerģijas izstrādes izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija visstraujākās, proti, bija kritums par 60% - līdz 168 GWh. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija samazinājās par 4% un bija 413 GWh. Tikmēr Lietuvā saražotās elektroenerģijas daudzums bija 597 GWh, kas ir par 7% mazāk nekā maijā.

Baltijā elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība maijā bija 63%. Latvijā šis īpatsvars saruka līdz 38%, Igaunijā pieauga līdz 79%, savukārt Lietuvā attiecība veidoja 65%.

Jūnijā ūdens pietece Daugavā turpināja lejupvērstu tendenci, samazinoties par 66% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - līdz vidēji 298 kubikmetriem sekundē, tomēr šis rādītājs bija par 50% augstāks nekā šajā periodā pērn.

Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" hidroelektrostacijās samazinājās par 68% salīdzinājumā maiju un bija 121 GWh, tomēr tas bija par 47% vairāk nekā šajā periodā pērn. Vienlaikus ražošana "Latvenergo" termoelektrostacijās nenotika, ko noteica tirgus pieprasījums.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta "Nordic Futures" vidējā cena jūnijā samazinājās par 9% un bija 29,37 eiro par MWh. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakts samazinājās vien par 2% un bija 45,56 eiro par MWh.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 2,034 miljardus eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,9 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais