No “airBaltic” reklāmas kampaņas, kura skubina masveidā pirkt lētās aviobiļetes, noprotams, ka pēkšņi noticis necerēts brīnums – visi beigtie "Pratt & Whitney" dzinēji saremontējušies un pieskrūvējušies atpakaļ pie līzingā iegādāto lidaparātu korpusu spārniem – tagad nu gan var droši biļetes pirkt, jo tās vairs netiks atsauktas un plānotie reisi netiks atcelti.
Ir jābūt pamatojumam, kāpēc aviokompānija masveidā reklamē lēto biļešu iegādes iespējas. Tātad vai nu dzinēji pēkšņi izrādījušies tīri lietojami, vai arī mudinājumi pirkt biļetes ir veids, kā ātri tikt pie apgrozāmiem līdzekļiem. Iepriekšējā pieredze parādīja, ka tauta daudz nekurnēs, ja biļetes tiks atsauktas. Pabirdinās asariņu, samierināsies ar zaudēto atvaļinājuma iespēju un hoteļa rezervāciju. Latvijā dzīvo ļoti pieticīga un pacietīga tauta.
“airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss šā gada sākumā pauda: "Mums vēl joprojām šogad ir jāpārdod septiņi miljoni vietu, biļešu. Tas nemainās, ja arī mēs atceļam lidojumus. Negatīvisma dēļ tagad mēs pazaudēsim vienu nedēļu, lai sāktu lielo pārdošanas kampaņu.”
Traki, ja negatīvisms spēj nacionālajai aviokompānijai tik ļoti traucēt, ka tā ir bijusi spiesta pārdošanas kampaņu atlikt, bet nu tagad, negatīvismam mazinoties, var droši sacīt: grandiozā 2025. gada lielpārdošana ir klāt!
Aviokompānijas mājaslapā sacīts: “Visi airBaltic lidojumi šobrīd pieejami par viszemākajām cenām. Ieplāno aizraujošus ceļojumus 2025. gadā jau tagad un piedzīvo neaizmirstamus mirkļus. Līdz 23. janvārim pievieno biļetēm lidojuma atcelšanas iespēju tikai par 9,99 € katrā virzienā. Ja plāni mainīsies un izlemsi nelidot, saņemsi pilnu naudas atmaksu dāvanu kartes veidā.”
Turpat redzams, cik dienu, stundu, minūšu un sekunžu atlicis līdz kampaņas beigām. Pasažieriem jāpasteidzas pirkt, jo burtiski katra sekunde ir svarīga. Šāda kampaņa var ieraut pat tādus pasažierus, kuri nemaz netaisījās kaut kur lidot - jo lēti taču.
Uz Stokholmu varēs aizlidot par 25 eiro, uz Kopenhāgenu - par 29 eiro, uz Londonu - par 29, un uzskaitīti vēl daudzi maršruti uz citām vietām, kur lidojumu cenas nav daudz augstākas par pasaules zemo cenu aviosabiedrību piedāvājumiem. Patiesi aizlidot uz citu pilsētu var būt tikpat lielā cenā, kā pēc tam no lidostas uz pilsētas centru ar ekspresbusiņu.
Tas ir jauki, taču vai neiznāks tāpat kā tiem lidotgribētājiem, kuri iepriekš bija pasūtījuši biļetes, bet tagad ir uzzinājuši, ka viņu ieplānotais reiss ir atcelts?
Tā pati "airBaltic" taču nesen paziņoja, ka šīs vasaras sezonā pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, atceļot vairāk nekā 4670 reisus. Lidojumi tikšot atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic dzinēju ražotājs "Pratt & Whitney". Aizbildinājumu, kāpēc atcelt lidojumu, var atrast vienmēr - vējš, lietus, saule, putnu un mušu bari.
Bet nu cerēsim uz to labāko un uz to, ka ceļojumi būs aizraujoši un piedzīvotie mirkļi - neaizmirstami.
Gauss izteica cerību, ka šis troksnis, kas patlaban ir Latvijas publiskajā vidē, nenobiedēs "airBaltic" potenciālos investorus. "Varbūt tas ir pozitīvi, ka šis troksnis ir tikai Latvijā, bet šāda veida ziņas noteikti nav nekas labs kādam, kurš vēlas kaut kur investēt," sacīja Gauss.
Apskatoties “airBaltic” pašreklāmu un tās vadības sniegto informāciju plašsaziņai, redzam, ka tā ir plaukstoša, zeļoša, augoša, droša, rūpīga aviokompānija, kuras misija ir nodrošināt būtisku savienojamību starp Baltijas valstīm un pasauli, kā arī sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomikā. Tās vēsturē nav ne traipiņa, tās šodiena ir stabila un nākotne pēc investora piesaistes un akciju kotēšanas biržā būs grandioza. “Pagājušais gads bija patiesi ievērības cienīgs! Kopā ar mums lidoja vairāk nekā 8 miljoni pasažieru, un saskaņā ar provizoriskiem datiem esam pārsnieguši pirmspandēmijas rezultātus un uzstādījuši jaunus darbības rekordus!” “airBaltic” vēsta savā X kontā.
Aģentūrai LETA sniegtajā informācijā cipari par sasniegumiem ir mazliet pieklusināti un aviokompānija atzīst, ka 8,3 miljoni pasažieru sanāk tad, ja saskaita pārvadāto pasažieru skaitu "airBaltic" regulārajos lidojumos un čarterlidojumos ar pārvadāto pasažieru skaitu reisos, kas veikti lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumu (ACMI) ietvaros. Tātad lidojušas ir citas aviokompānijas (”Lufthansa”) ar latvju nacionālās aviokompānijas izīrētām lidmašīnām, un “airBaltic” to visu pieskaita sev.
Ciparu mistika - gali nesakrīt ar sākumu
Pati "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadājusi kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Aviokompānijas veikto lidojumu skaits pērn pieaudzis par 7% - līdz 47 000. Izdalot lidojumus ar pasažieriem, iznāk 110,63. Katrā “airBAltic” “Airbus A220-300” lidmašīnā ir 148 sēdvietas. Tātad vietu piepildījums ir 74,75%. Ja ņemam ciparu 8,3 miljoni pasažieru, kuri lidojuši 73 tūkstošos reisu, kur “airBaltic” pašas lidojumiem pieskaitīti arī citu aviokompāniju lidojumi ar “airBaltic” piederošām lidmašīnām, iznāk 76,81 cilvēks vidēji vienā reisā. Taču “airBaltic” ziņo, ka vietu piepildījums kopumā 2024. gadā bijis 81,2%, kas ir pieaugums par 4,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas mazliet mulsina, jo ne 74,75%, ne 76,81% nav 81,2%. Bet var jau būt, ka paralēli ir bijuši kādi pārpildīti “ēnu flotes” reisi, kuros pasažieri lidojuši, stāvot kājās, kā mikroautobusā, un tad kopējais vidējais vietu piepildījums uzreiz var pieaugt par daudziem procentpunktiem.
“”airBaltic” gaisa flote sastāv no viena lidmašīnas modeļa - “Airbus A220-300”, un šobrīd lidsabiedrības darbību nodrošina 49 lidmašīnas. Līdz 2030. gadam aviokompānija plāno palielināt gaisa floti līdz 100 A220-300 tipa lidmašīnām,” sacīts aviokompānijas mājaslapā.
Tātad, lai 49 lidmašīnas nolidotu 47 tūkstošus reisu, tām kopā jāveic 959 reisi. Izdalot ar 365 gada dienām, iznāk 2,63 katrai. Taču TV raidījums “Nekā personīga” ir vēstījis, ka ceturtā daļa “airBaltic” flotes mēdz palikt uz zemes pat mēnešiem ilgi. Tātad katrai “airBaltic” lidmašīnai, kas spēj lidot, jāveic 3, 4, 5 reisi dienā. Bet viss var būt - varbūt tiešām tās nepārtraukti ir gaisā, kamēr citas kvern uz zemes, gaidot, kad tām atvedīs salabotus dzinējus.
Mēs no malas nevaram zināt, kā “airBaltic” izcilie speciālisti spēj tikt galā ar visu plašo saimniecību un gadu noslēgt ar vareniem rezultātiem un pieaugumu virs pirmspandēmijas līmeņa. Galvenais, ka tautai var pastāstīt ciparus - 8,3 miljoni pasažieru, desmiti tūkstoši reisu. “2024. gada decembrī pārvadāja 423 000 pasažieru, kas ir palielinājums par 25%, un veica 3820 lidojumu, kas ir par 6% vairāk nekā 2023. gada decembrī,” moži vēsta aviokompānijas skaitļu ekvilibristika.
Nudien nevar saprast, par kādu negatīvismu un troksni Gauss runā, ja viss ir tik ļoti vislabākajā kārtībā? Pagaidām vēl nav zināms, kāda ir bijusi 2024. gada peļņa, taču pērnā gada vidū “airBaltic” zaudējumi bija 90 miljoni eiro. Ja vēl pieskaitām vairāk nekā 50 miljonus eiro, kas jāmaksā kreditoriem par 14,5% obligācijām, peļņa varbūt sasniegs divciparu skaitli. Tā gan būs negatīvā peļņa... Tad tas ir tas negatīvisms?
Septembrī valdība nolēma par 571 miljonu eiro samazināt “airBaltic” pamatkapitālu, kas nozīmē, ka apmēram šādu summu Latvija nodokļu maksātāji visticamāk nekad neatgūs. Ar to gan vēl ir par maz - “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks ir pieļāvis, ka bez papildu ieguldījuma no valsts puses aviokompānija diezin vai varēs iztikt. Žēl, ka Latvijas sabiedrība ir tādi nūģi, ka lieliskā iespēja vēlreiz palīdzēt savai nacionālajai aviokompānijai vairs nav populāra.
21. janvārī būs “airBaltic” akcionāru sapulce. Tur iespējami visādi scenāriji - var būt tāds, ka Gausam pasaka, lai viņš brauc mājās; var būt tāds, ka Vaskam pasaka kaut ko tādu pašu; var būt tāds, ka netiek pieņemti nekādi lēmumi un akcionāri aiziet gulēt. Un redz sapņus.
“Akcionāri” patiesībā ir Latvijas valsts, kurai pieder 97,97% akciju un kura varēja būt sen visu izlēmusi, taču notiek māžošanās un neizlēmīga vilcināšanās.
Tikmēr notiek slepenas sarunas ar slepeno investoru, kura nosaukumu tauta nedrīkst zināt. Runā, ka slepenais investors ir “Lufthansa”, runā arī, ka tas esot lietuviešu “Smartlynx Airlines”.
Starp citu, “Lufthansa” un Itālijas valdība trešdien veiksmīgi pabeidza darījumu, kurā Vācijas nacionālā lidsabiedrība iegādājusies 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. “Lufthansa" par Itālijas lidsabiedrības akciju iegādi samaksājusi 325 miljonus eiro. “ITA Airways” ir tas, kas palicis pāri no kādreizējā Itālijas aviācijas giganta “Aliatalia”. “Lufthansa” reklamē darījumu kā lielāko kompānijas vēsturē, taču 325 miljoni pēc būtības ir sviestmaizes cena, ja salīdzina ar kādreizējo “Alitalia” mērogu. Interesanti, par kādu cenu “Lufthansa” grasās iegādāties salīdzinoši maziņās un pozitīvu finanšu plūsmu nodrošināt nespējīgās “airBaltic” akcijas? Bail pat iedomāties. “Lufthansa”, kā to redzam no Itālijas darījuma, ir sākusi specializēties kādreizējo konkurentu un panīkušu sīkkompāniju ādas, gaļas un ragu uzpirkšanā.
Bet vēl jau nekas nav izlemts, jo “Lufthansa” laikam neko nezina par “troksni” Latvijas publiskajā telpā. Tagad visai publiskajai telpai vajadzētu čukstēt, lai tikai vācieši nepārbīstas un neaizbēg.
