Valdības ministriem otrdien jāver vaļā mape ar nākamā gada budžeta prognozēm un izdevumiem. Situācija nav iepriecinoša. Tā saucamā fiskālā telpa, ar ko apzīmē naudas apjomu, ko varētu papildus tērēt, tiek lēsta negatīva – mīnus 13 miljoni eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Turklāt nākamā gada budžeta dokumentos vēl nebūs atrodamas ilgi gatavotās nodokļu izmaiņas. Valdošo partiju starpā par tām aizvien nav panākta vienošanās.
Uz nodokļu reformēšanu aktīvi uzstāj Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie”. Taču nosacītie valsts maka turētāji no “Jaunās Vienotības” izsakās noslēpumaini. Piesardzība saistīta ar ne tik labiem ekonomiskajiem rādītājiem.
“Faktiski šis gads, pirmā puse, ir bez izaugsmes. Aug algas, un darba tirgus ir plus mīnus ok, bet kopumā reālā ekonomika neaug šobrīd,” saka Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis.
Viņš atzīmē, ka Latvija līdz šim nav atrisinājusi jautājumu, kā finansēt pieaugošos aizsardzības izdevumus un lielākus procentu maksājumus. “Vai mēs citur mazāk tērējam? Vai mēs palielinām nodokļu ieņēmumus? Tas ir tas pamats, kāpēc visu laiku ir runa par to, ka kaut kādi nodokļi ir jāpalielina,” saka Āboliņš.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) vasaras sākumā, eiroparlamenta vēlēšanu priekšvakarā pieļāva, ka augošos aizsardzības izdevumus varētu finansēt, ceļot pievienotās vērtības nodokli par vienu procentpunktu. Taču saņēma stingru “nē” no kolēģiem valdībā.
Šonedēļ, pēc atgriešanās no atvaļinājuma, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) par izmaiņām nodokļos izteicās nekonkrēti, aicināja visus vēl paciesties: “Budžets īsti nav tāds, kas daudz ko atļauj. Tāpēc ir jāmeklē risinājumi, kā to var izdarīt, lai mēs varētu tiešām parādīt, ka nevienlīdzības mazināšana ir tā, ko mēs esam solījuši un ko mēs varam izpildīt, bet nav tā, ka mums ir ļoti viegli to izdarīt.”
Politiķi no valdības partijām vairāk runā par darbaspēka nodokļu samazināšanu zemāk atalgotajiem. Šajā rādītājā Latvija jau gadiem Baltijā iepaliek.
“Kas, manuprāt, pats būtiskākais, pārskatīt darba nodokļu regulējumu, tieši algu grupā, kas ir līdz 2000 eiro, kur arī ir visvairāk nodarbināto un kas segtu gan privāto, gan publisko sektoru,” uzskata ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Mazāk dzird idejas, kā šo nodokļu samazinājumu kompensēt. Ir apsolīts PVN necelt. Ir jūtama gatavība pieklājīgu summu pasmelties komercbankās, tā sauktā virspeļņas nodokļa veidā.
“Viens banku virspeļņas nodoklis vien tie ir papildus 100 miljoni jau nākamā gada budžetā, ko potenciāli varētu iekasēt, bet diskusijas ir tikai sākušās,” pauž Valainis.
Ekonomikas ministrs piedāvā virspeļņas nodokli bankām piemērot individuāli. Ja bankas kāpinās kreditēšanu, tās samaksāto varēs atprasīt. “Progresīvo” frakcijā Saeimā gan atmaksai nepiekrīt. “Man īsti nepatīk šādi nosacījumi. Manuprāt, jāievieš tāds tīrs virspeļņas nodoklis, bet skatīsimies, tur vēl tā saruna priekšā. Pats svarīgākais, ka viņš tiks ieviests,” teic “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs.
Bankās dzirdama neapmierinātību gan ar pašu virspeļņas nodokļa ideju, gan ar jautājuma vilkšanu garumā. “Ja visu laiku ir neziņa, kurā brīdī atkal kaut kādi nodokļi pamainās, vai ir lielāki izdevumi, ne visām bankām tas ir būtiski, bet atsevišķām mazāks kapitāls paliek, ko var lieto ekonomikas kreditēšanai,” norāda Āboliņš no “Citadeles” bankas.
Lai nofinansētu nodokļu samazinājumu zemākajām algām, “Progresīvie” arī mudina ieviest papildu 10% nodokli lielāko dividenžu izņēmējiem un celt ienākuma nodokļa likmes lielāko algu pelnītājiem.
“Šeit es runāju par iedzīvotājiem, kas pelna četrus, piecus, sešus, septiņus tūkstošus eiro mēnesī. Es uzskatu, ka arī šo iedzīvotāju interesēs ir maksāt vairāk nodokļus, jo tas radīs apstākļus labākai izaugsmei un labklājībai valstī,” saka Šuvajevs.
Tas nozīmētu, ka Saeimas deputātiem nāktos pacelt nodokļus arī sev. Piemēram, viens no koalīcijā apspriestajiem variantiem ir ieviest pieaugošas ienākuma nodokļa likmes, sākot ar 20% un beidzot ar 36% lielo algu galā. Taču akmenī nekas nav iecirsts.
Finanšu ministrs Ašeradens atzīst, ka šis būs viens komplicētākajiem budžeta sastādīšanas procesiem viņa politiskajā karjerā. Viņam pats svarīgākais šķiet tikt galā ar aizsardzības un drošības izmaksām. No ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem 1,3 miljardu eiro apmērā, 40% skar tieši drošību.
“Protams, ka budžets ir primārs. Budžets ir jāpieņem. Mums 15.oktobrī tas ir jānes uz Saeimu, to paredz likums, to mēs nevaram ignorēt. Attiecībā uz nodokļu reformu, ir jāatrod kompromisi, kā mēs varētu virzīties uz priekšu. Ir scenāriji, kā to varētu darīt, galējas vienošanās vēl nav,” par nodokļu likmēm pagaidām runāt vairās Ašeradens.
Aizrauties ar augstu budžeta deficītu Eiropas Savienībā vairs neļauj. Valstīm jācenšas iekļauties 3% deficīta robežās. Pretējā gadījumā Eiropas Komisija iejauksies izdevumu ierobežošanā.
Tomēr politiķi vēl sola censties pārliecināt Eiropas Komisiju pievērt acis uz deficītu lielo aizsardzības izdevumu dēļ.
“Ir investīcijas, par kurām būs jāmēģina pārliecināt Eiropas Komisija, ka tās neieskaita šajā 3% deficītā, kas var atslogot budžetu. Un tās summas ir gana lielas,” saka ekonomikas ministrs Valainis. Uz jautājumu, vai negatīvas atbildes gadījumā nāksies celt nodokļus, ministrs nosaka, ka “līdz tādām lietām mums vēl tāls ceļš ejams”.
Tomēr no Ašeradena noprotams, ka ar Eiropas Komisiju par atkāpēm jau ir runāts. “Mēs esam runājuši par lielāku budžeta deficīta līmeni. Tā komisijas atbilde ir stingra un skaidra un gaiša: nē, tas nav iespējams. Jums ir jāiekļaujas šajās 3% deficīta robežās,” uzver Ašeradens.
Jāsecina, ka lai gan darbaspēka nodokļu mazināšana valdībai būtu labs darbs, ar ko palepoties, šogad to izdarīt ir krietni grūtāk nekā iepriekš.