Valsts svētkos Brīvības pieminekļa vietā izvēlas Gaismas pili
Necerēti liela interese ir par topošo Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku. Pāris stundu laikā tās būvlaukumu un ēku no ārienes klātienē apskatīja apmēram 3000 iedzīvotāju. Brīvajā dienā rīdzinieki un pilsētas viesi izmantoja izdevību, lai klātienē redzētu un uzzinātu, kā īsti notiek vērienīgākās kultūras ēkas celtniecība.
Pie Mūkusalas ielas trešā nama, šāds numurs dots Gaismas pilij, cilvēki bija gatavi stāvēt pusstundu vai pat ilgāk, lai klātienē savām acīm pārliecinātos par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu. Tieši 4. maijs bija izraudzīts kā pirmais datums kopš ēkas pamatakmens ielikšanas, kad LNB jauno ēku varēja apskatīt ikviens interesents.
Interesanti fakti
«Šajā ēkā zemē ir iedzīts 501 pālis, katra tā diametrs ir 88 centimetri. Kopumā ēka ir betona konstrukcijas – tās būvniecībā izmantoti 45 000 kubikmetru betona. Salīdzinājumam Ķeguma HES būvniecībā ir izmantotas 320 000 tonnas betona. Cements izmantots no Latvijas ražotājiem, un arī 5500 tonnu armatūras ir nākušas no Latvijas, precīzāk, Liepājas metalurga. Kopumā ēkā būs 540 kilometru dažādu kabeļu un ēkas izmēri būs 170x44 metri, ar 68 metru augstumu. Pašlaik ēkas augstākais punkts ir 67,07 metri, kur 3. maijā uzlika spāru svētku vainagu,» vakar Gaismas pils apmeklētājiem stāstīja būvlaukuma vadītājs Ivars Skujiņš.
Viņš atklāja arī citus interesantus faktus – ēkas jumts būs no nerūsējošā tērauda, kura kopējā masa būs 600 tonnu. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai un kurā vietā ieplānoti pirms kāda laika aktualizētie saules enerģijas paneļi, būvlaukuma vadītājs atbild: «Vai kā gribētos, lai šo jautājumu jūs pavaicājat Kultūras ministrijai (KM). Es nezinu. Sākumā un arī tagad projektā nekur nav paredzēti saules paneļi. Tie prasa ievērojamus naudas līdzekļus, un arī to uzstādīšana nav vienkārša.»
Pie Gaismas pils esošajā mazajā maketā ir uzlikti desmit dažādi stiklu veidi, no kuriem arhitekts Gunārs Birkerts izvēlējies vienu, jo tie saules gaismā no dažādiem skatu leņķiem katrs atšķiras.
Jumtu liks itālieši
Kāds apmeklētājs vaicā, vai LNB ēkas celtniecībā ir nodarbināti viesstrādnieki. Izrādās, savulaik tiešām uz trim nedēļām bija nodarbināti pieci viesstrādnieki, taču tagad strādā tikai pašmāju speciālisti. «Jumtu gan liks Itālijas firma, kura montēs paneļus, jo neviens no Latvijas nespēja garantēt atbilstošu piedāvājumu. Jumta vērienīgumu apliecina fakts, ka tā kopējā platība ir vairāk nekā hektārs,» precizē I. Skujiņš.
Vairāki Neatkarīgās aptaujātie apmeklētāji neslēpa prieku, ka beidzot ir iespēja klātienē redzēt topošo LNB ēku un 4. maija svētku vietā šogad izvēlēts apmeklēt jauno celtni Pārdaugavā, nevis, piemēram, Brīvības pieminekli. «Es regulāri skatos interneta tiešraidē, kā top Gaismas pils, un tagad priecājos, ka to varu redzēt klātienē. Man gan šķiet, ka ēkas projekts nav tik labs, jo tas varēja būt modernāks,» stāsta septītās klases skolnieks Egmonts Bērziņš.
172,5 miljoni latu
Kopumā LNB ēkas būvdarbu izmaksas līgumā ir noteiktas 114,6 miljonu latu apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). «Ar PVN tas veido 135,2 miljonus latu, bet, ņemot vērā līguma cenu ietekmējošos faktorus, faktiskā cena par LNB ēkas būvdarbiem pašlaik prognozēta 126 līdz 128 miljonu latu robežās (ar PVN),» stāsta KM preses sekretāre Dace Vizule.
Līguma cenu ietekmējot vairāki faktori, kuru dēļ tā ir paaugstinājusies, kā, piemēram, PVN likmes izmaiņas un būvdarbu termiņa pagarinājums, kā arī faktori, kuru dēļ līguma cena pazeminās – izmaksu indeksācija, izmaksu tehniski ekonomiskā izvērtēšana un faktiski izpildīto darbu uzmērīšana.
Projekta kopējās izmaksas līdz bibliotēkas darbības uzsākšanai, kas ietver LNB ēkas būvniecību, infrastruktūru, mēbeles un aprīkojumu, ir plānotas 172,5 miljoni latu.