No ES fondiem daļēji finansēs jauno elektrovilcienu iegādi un to aprīkošanu ar velonovietnēm
Valdība piektdien ārkārtas sēdē atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguvei, lai nodrošinātu visu 32 jauno elektrovilcienu iegādi un to aprīkošanu ar velonovietnēm, informēja SM pārstāvji.
Noteikumi paredz, ka elektrovilcienu iegāde tiks īstenota divās kārtās. Pirmajā kārtā par ES fondu finansējumu iegādājās sešus elektrovilcienus, tādējādi pabeidzot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā sākto projektu "Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde".
Pirmās kārtas finansējums ir 17,7 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda (KF) finansējums ir 12,5 miljoni eiro. Pirmās kārtas laikā visi seši plānotie vilcieni ir piegādāti un nodoti ekspluatācijā, un tos izmanto pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai.
Savukārt otrajā kārtā tiek finansēta deviņu elektrovilcienu iegāde un ar to saistītās izmaksas, tostarp velosipēdu vietu izveide visos 32 jaunajos elektrovilcienos.
Otrās atlases kārtas kopējais finansējums ir 64 miljoni eiro, tostarp KF finansējums 54,4 miljoni eiro. Otrajā kārtā paredzēto velonovietņu nodrošināšanu visos jaunajos elektrovilcienos sāks šā gada nogalē un pilnībā īstenos līdz 2025.gada vidum.
Pasākuma kopējais finansējums ir 81,76 miljoni eiro, tostarp KF finansējums nepārsniedz 66,99 miljonus eiro, bet nacionālais finansējums nav mazāks par 14,77 miljoniem eiro. Atbilstoši regulējumam finansējuma saņēmējs ir AS "Pasažieru vilciens" (PV).
SM skaidro, ka saistībā ar elektrovilcienu ekspluatācijā nodošanas termiņu kavēšanos un vairākkārtējiem grozījumiem līgumā, PV projekta laikā līdz 2023.gada beigām PV ar ES fondu finansējumu iegādājās 17 no paredzētajiem 23 elektrovilcieniem. Tādējādi, lai turpinātu nodrošināt ES fondu piesaisti elektrovilcienu iegādei pēc 2023.gada 31.decembra, kas ir ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda attiecināmības beigu termiņš, bija nepieciešams finansējuma piesaistes risinājums ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda laikā.
Tādējādi SM pērn septembrī iesniedza Finanšu ministrijai (FM) priekšlikumus grozījumiem programmā 2021.-2027.gadam, paredzot pārdalīt Kohēzijas fonda 66,99 miljonu eiro finansējumu elektrovilcienu iegādei, tostarp 12,5 miljonus eiro sešu elektrovilcienu iegādei un 54,4 miljonus eiro deviņu elektrovilcienu iegādei.
Jau ziņots, ka 2023.gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.
Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.
Šogad 1.augustā PV īpašumā bija 29 elektrovilcieni no kopumā paredzētajiem 32 vilcieniem.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.