Oktobrī Ekonomikas ministram uz Valdību ir jāatnes plāns, ko Latvija varētu darīt ar telekomunikāciju uzņēmumiem LMT un TET. Tajos akcijas līdzīgās daļās pieder zviedru kompānijai TELIA un Latvijas valstij. Ieceres akcijas no skandināviem atpirkt, uzņēmumus pārdalīt vai apvienot skatījušas vairākas valdības. Katru reizi simti tūkstoši tērēts konsultantiem. Līdzīgi tas noticis šoreiz. Padomdevēju ieteikumi gan ir pretrunā valsts interesēm, kas, piemēram, ar LMT palīdzību vēlētos būvēt jaunas tehnoloģijas mūsu armijai, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga"
JĀNIS KRĒVICS
Mūsdienu armiju spējas nodrošina ne tikai profesionāli karavīri. Liela nozīme ir arī tehnoloģijām. Latvijas mobīlais telefons tās varētu stiprināt. Bet kompānijas skandināvu akcionāri tam traucē notikt.
Bruņotie spēki vairākkārt lepojušies, ka sadarbībā ar Latvijas mobilo telefonu ieviestas 5G tehnoloģijas, kas ļauj karavīriem strādāt pavisam citā līmenī. Ar droniem, virtuālajām brillēm, attālināti vadāmām bruņu tehnikas vienībām. Tomēr kā mums apliecina agrākie un esošie ministri un ierēdņi, otrs telekomunikāciju milža akcionārs zviedru TELIA mūsu armijas attīstību gadiem bremzējis.
Kad aizsardzības ministrija sāka veidot "Valsts aizsardzības korporāciju", lai, būvētu 155 milimetru artilērijas lādiņu rūpnīcu, Latvija korporāciju gribēja veidot uz LMT bāzes. Uzņēmumam bija daudz labāka pieredze nekā ministriju ierēdņiem veidot biznesu un attīstīt ražošanu. Uzrakstīts biznesa plāns, ko neraugoties uz politisko spiedienu pašos augstākajos līmeņos, zviedru TELIA padomes locekļi pat neesot izskatījuši.
ARTIS PABRIKS
Bijušais aizsardzības ministrs
Mēs saskārāmies ar izteiktu NĒ no zviedru akcionāru puses Latvijas mobilajā telefonā. Jo es gribētu teikt tā, ka zviedru pusi interesē vienkārši peļņa, kura aiziet uz Zviedriju, un nevis tas, kādas ir Latvijas drošības intereses, nacionālās intereses vai attīstības plāni. Tā nav viņu pirmā prioritāte. Un tad, kad zviedru ministram to atgādināju, tad viņš, protams, centās pateikt, ka viņš šeit nevar iejaukties, jo tas ir privāts uzņēmums.
2017.gadā, kad premjers ir Māris Kučinskis, notiek viens no kārtējiem mēģnājumiem rīkot sarunas ar skandināviem. Piesaistīts konsultants KPMG, kas par 180 000 eiro izpēta, ka vislabākais scenārijs ir abus uzņēmumus apvienot. Valdība pretēji konsultantu ieteikumiem to nolemj nedarīt.
MĀRIS KUČISNKIS
Bijušais ministru prezidents (AS)
Un aizbraucot viņa teica - labi, turpmāk mūsu interesēs vienīgi peļņa, kas arī pierādījās nākamos gados. TELIA akcionāri tā kā bremzē arī lielu līgumu ar SAAB, kur ir tāds nu ļoti liels apkalpošanas līgums un viņš nevar tikt noslēgts, ja viņi ir pret. Tad nu es vēlreiz saku, tas jau kļūst tāds kā valsts drošības jautājums.
Akcionāru līgums, kas slēgts deviņdesmitajos, izveidojis sarežģītu shēmu. Valstij "Publisko aktīvu pārvaldītāja "Possessor"" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telias" meitas kompānijai "Tilts Communications" - 49% "Tet" akciju.
LMT 49% pieder "Telia" un tās meitasfirmai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT akciju pieder "Tet".
Aiz slēgtām durvīm valdība 16. jūlijā nolemj sākt jaunas sarunas ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia". Ekonomikas ministrijai jau 15.oktobrī būs jāziņo par šo sarunu rezultātu. Kā mums zināms - sarunas vēl ir tikai pašā sākumu stadijā, lai gan līdz noteiktajam gala datumam palicis nedaudz vairāk kā viens mēnesis.
Arī šoreiz būtiska loma lēmumu gatavošanā bijusi konsultantiem. To izvēli veicis "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor". Iepirkums notika ļoti ātri - divas nedēļas aizvadītajā gadu mijā. Kā mums skaidro "Possessor" - šāds termiņš noteikts slepenajā Ministru kabineta lēmumā. To, kāds uzdevums konsultantiem uzdots, publiski teikt nevarot. Līgums ar konsultantu apvienību noslēgts 12.februārī. Kā liecināja 16.jūlija valdības darba kārtība uz sēdi bija pieaicināti konsultanti no kompānijām "Ernst & Young Baltic" un SIA "Oaklins Baltics".
Publiski atrodami vairāki apliecinājumi, ka Ernst & Young bijusi saistīta ar pakalpojumu sniegšanu TELIAI. Piemēram, izvērtējot mobilā operatora iepirkumu Azerbaidžānā vai gatavojot tirgus izpētes Zviedrijā un līgumus Norvēģijā. Politiķi norāda, ka rūpīga konsultantu izvēle ir būtiska. Un nedrīkstētu rasties šaubas kā interesēs viņi padomus sniedz.
ILZE INDRIKSONE
Bijusī ekonomkas ministre (NA)
Es domāju, šajā gadījumā svarīgi ir nodefinēt, ko mēs gribam panākt, un tad uzdot konsultantiem nākt ar risinājumu. Nevis gaidīt no konsultantiem risinājumu. Ja ir uzdots konkrēts mērķis ar uzdevumu palielināt valsts ietekmi un rasts risinājumus, kā valstij iegūt ilgtermiņā gan ekonomiski, gan zinātnē, gan inovācijā, un arī var būt drošībā, tad konsultanti strādās šī mērķa sasniegšanai. Tas ir svarīgākais - ja ir noteikts konkrēts mērķis. Nevis “atnesiet mums kaut ko, pasakiet, kā labāk rīkoties”, noteikti tad nebūs labu rezultātu.
MĀRIS KUČISNKIS
Bijušais ministru prezidents (AS)
Man bija nesaprotams vēl valdībā, kurā arī mēs bijām iekšā, lēmums tika pieņemts pasūtīt pētījumu, lai saprastu, kā mēs varētu atbrīvoties no tā (skandināvu ietekmes), un rezultāts, cik mēs lasījām no šī pētījuma, bija, ka mums vajag apvienoties. Tā kā aizgāja pavisam ar citiem rezultātiem.
Publiski izskanējuši vairāki scenāriji, ko konsultanti ieteikuši. Tie ir ļoti līdzīgi tiem, kas pagājušā gada nogalē piedāvāti no TELIA pusei. Piemēram, valstij pilnībā atdot kompāniju TET, kas uzrāda ne pārāk labus finansu rādītājus. Savukārt Latvijas mobīlajā telefonā Telia varētu iegūt 1% un tad akciju sadalījums būtu 50 pret 50. Kas jau tā smagnējo spēju sadarboties ar skandinaviem, attīstot jaunās tehnoloģijas, nekā nerisinātu. Ieteikts arī daļu no LMT akcijām pārdot biržā.
Ekonomikas ministrs apgalvo, ka sarunas ar Telia pārstāvjiem vadīšot pats. Kāds ir darba uzdevums no valdības viņš neatklāj. Arī - vai Latvijai būtu naudas, lai atpirktu skandināvu akcijas. Konsultantu ieteikumi, kas nav valsts interesēs, esot atlikti malā kā nederīgi.
VIKTORS VALAINIS
ekonomikas ministrs (ZZS)
Mums arī ir izdevies atrast šobrīd veidus, kā panākt arī viņu uzmanību un nopietnu attieksmi šajā jautājumā un vēlmi panākt kompromisu. Tā kā mūsu rīcībā bija instrumenti, kas iepriekš nekad nav tikuši izmantoti, vai šobrīd mēs viņus sākām izmantot.
Kādi tie ir?
Tie jau ir, tā teikt, mūsu iekšējie instrumenti, ar kuriem mēs savā ziņā esam panākuši zināmu uzmanību. Arī paša uzņēmuma augstākā vadība bija ieradusies Latvijas šajā vasarā.
Vai jums ir mandāts no valdības runāt arī par tādu situāciju, ka, piemēram, no skandināvu akcionāriem šīs akcijas tiek atpirktas?
Dažādi scenāriji ir uz galda. Tajā skaitā arī šis nav izslēgts. Ir dažādi scenāriji.
Par kādām summām šajā gadījumā varam runāt?
Tās summas, protams, ir ļoti lielas, bet nepārsniedz uzņēmuma kopējo vērtību. Bet man nav mandāts vienoties par kādu cenu, jo no sākuma jāsaprot, kas tad ir tās abu pušu ekspektācijas. Mums ir savi nolīgti konsultanti, kuri ir veikuši attiecīgo izvērtējumu, un uz kā rezultātiem mēs balstām savu viedokli. Tas izvērtējums ir pietiekami padziļināts, un tas nav pirmais. Mums vēl ir 2018.gada un vēl citu gadu izvērtējumi, kurus mēs neapšaubāmi arī vērtējam.
Sarunā ar Nekā personīga Valsts Prezidents norāda, ka telekomunikāciju uzņēmumu spēja stiprināt valsts drošību ir būtiskākais jautājums, kas jārisina sarunās ar skandināviem. Arī viņš pieredzējis situācijas, kad viņu dēļ Latvijas puse nav spējusi īstenot vairākus inovatīvus projektus.
EDGARS RINKĒVIČS
Valsts prezidents
Ir vairāki projekti, par kuriem plašāk detaļās es nevaru izplūst, kurus Latvija vēlējusies attīstīt kā daļu no aizsardzības industrijas un kur nepieciešams attiecīgi mūsu lielo telekomunikāciju uzņēmumu flagmaņu padomju lēmums ir ticis bremzēts. Par to ir runāts vairākas reizes dažādos līmeņos ne tikai valdības sēdē, bet arī Nacionālās drošības padomes sēdē. Es pats kā ārlietu ministrs par šiem jautājumiem vēl runāju ar saviem kolēģiem Zviedrijas valdībā pagājušogad. Kustība šobrīd nav bijusi. Un tādēļ es nevaru šobrīd, protams, pateiktu, kā šīs sarunas un konsultācijas, ko ekonomikas ministrs valdības uzdevumā veiks, beigsies, kāds būs rezultāts - par ko diskutēs valdībā. Esmu diezgan pārliecināts, ka šis jautājums atkal nonāks atpakaļ arī Nacionālās drošības padomes redzeslokā tad, kad būs kaut kādas lietas, par kurām runāt. Bet jā - šie jautājumi ir samērā būtiski gan aizsardzības industrijas, gan no drošības viedokļa. Gan arī no tāda ilgtermiņa mūsu pašu valsts interešu viedokļa.
Pēc tam, kad vasarā publiski izskanēja aizdomas, ka konsultanti iesaka skandināviem nodot izšķirošo pārsvaru Latvijas mobilajā telefonā, Ekonomikas ministrs par šādu ziņu izplatīšanu draudēja vērsties drošības dienestos. Mums zināms, ka šobrīd aktuālajā ministrijas ziņojuma versijā vairākumu tomēr ieteikts panākt Latvijas valstij.