Latvijā šogad jūnija beigās bija vidēji 23 900 brīvu darba vietu, kas ir par 1400 jeb 5,6% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp 2024. gada jūnija beigās privātajā sektorā bija 12 800 brīvu darba vietu, kas ir par 1500 jeb 10,7% mazāk nekā 2023. gada jūnija beigās, bet sabiedriskajā sektorā bija 11 100 brīvu darba vietu, kas ir par 100 jeb 0,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
No visām Latvijā pieejamajām darba vietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,6% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,7%, bet privātajā - 2,1%.
Vidējais aizņemto darba vietu skaits valstī 2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, samazinājies par 5200 jeb 0,6%, tostarp privātajā sektorā kritums bijis par 6600 jeb 1,1%, bet sabiedriskajā sektorā bijis kāpums par 1400 jeb 0,5%.
Visaugstākais brīvo darba vietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā - 4,5%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 3,7% un vienkāršo profesiju pamatgrupā - 2,8%.
No nozarēm visaugstākais brīvo darba vietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 7,6%, transporta un uzglabāšanas nozarē - 3,3%, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - 3%.
Reģionos 2024. gada otrajā ceturksnī augstākais brīvo darba vietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 3,3% jeb 20 200, savukārt zemākais - Vidzemē un Kurzemē, kur brīvo darba vietu īpatsvars bija attiecīgi 1,1% jeb 900 un 1% jeb 900). Zemgalē brīvas bija 1,5% jeb 1000 darba vietu, bet Latgalē - 1,3% jeb 900.
No trijām Baltijas valstīm augstākais brīvo darba vietu īpatsvars bija Latvijā - 2,6%, seko Lietuva - 2,1% un Igaunija - 1,6%
2024. gada jūnija beigās, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo periodu, brīvo darba vietu skaits Lietuvā palielinājās par 3,3%, savukārt Latvijā un Igaunijā samazinājās attiecīgi par 5,6% un 10,6%.