Latvijas IKP pērn samazinājies par 0,4%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, tostarp arī ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP sarucis par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2024.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, 2024.gada trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 40,208 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11 miljardu eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmēri palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apmēru palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija kritums par 0,8%.

Kāpums kūdras ieguvē un pārstrādē par 16%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 18,7% ietekmēja kopējo ražošanas apjomu palielinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 17,1%.

Apstrādes rūpniecībā bija kritums par 4,6%, ko ietekmēja samazinājums 11 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - apmēri saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Lejupslīde bija gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 9,3%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 14,6%. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 1,6%, pārtikas produktu ražošanā par 0,6% un iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā par 7,2%.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apmēri samazinājās par 1%.

Būvniecības pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 6,9%. Ēku būvniecības apmēri gada laikā samazinājās par 19,4%. Inženierbūvniecības apmēri pieauga par 9,1%, bet specializēto būvdarbu apjomi gada laikā palielinājās par 0,4%.

Mazumtirdzniecībā bija kāpums par 0,9%, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 2,3%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,7%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 3,8%, bet vairumtirdzniecība - par 0,1%.

Negatīvu izaugsmi 2024.gadā uzrādīja visas transporta un uzglabāšanas nozares apakšnozares, izņemot aviotransportu, kurā bija pieaugums par 14%. Sauszemes un cauruļvadu transportā bija kritums par 7,8%, ūdens transporta jomā - par 12,7%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apmērs saruka par 9,5%, bet pasta un kurjeru darbībās bija samazinājums par 6,5%. Kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība saruka par 7,9%.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apmērs palielinājās par 1,3%, tostarp izmitināšanā - par 6,7%, bet ēdināšanas pakalpojumos bija kritums par 1,2%.

2024.gadā informācijas un komunikāciju nozarē bija samazinājums par 1,3%, tostarp lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā - par 2,8% un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā - par 2,7%. Savukārt kāpums bija informācijas pakalpojumos par 5%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugums bija par 3,1%. To noteica apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares un finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pieaugumi par attiecīgi 3,4% un 26,4%. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē palielinājās nopelnītās apdrošināšanas prēmijas. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbības pieaugumu ietekmēja operācijas ar vērtspapīriem, citas finanšu pakalpojumu palīgdarbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Savukārt finanšu pakalpojumu nozarē bija kritums par 0,4%.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē 2024.gadā bija kritums par 4,6%. Nozares negatīvu attīstību veicināja kritums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās par 0,9%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē par 0,6%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā par 14,9%, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 2,2% un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 15,6%. Nozares pozitīvu attīstību veicināja zinātniskās pētniecības darbības, kur bija kāpums par 2,4%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 7,7% veicināja pozitīva attīstība iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā par 18,4%, ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā par 13,1%, biroju administratīvajās darbībās par 7,5% un darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu par 9,5%. Negatīvi nozari ietekmēja kritums apsardzes un izmeklēšanas sniegtajos pakalpojumos par 16,2% un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru darbībās par 6,7%.

Mākslas, izklaides un atpūtas nozares pievienotā vērtība palielinājās par 5,5%. Nozares attīstību veicināja pieaugums sporta nodarbībās, izklaides un atpūtas darbībās par 8,7%, kā arī azartspēļu un derību apakšnozarē par 9%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās par 2,3%.

Produktu nodokļu, tostarp galvenokārt pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes un muitas nodokļu apmērs 2024.gadā pieauga par 0,1%, ko sekmēja pieaugums pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka 2024.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājās par 0,6%.

Patērētās pārtikas apmērs, kas iegādāts gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 1,2%. Par 0,2% kritās ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu (izdevumi par mājokli, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais) izmantošanas apmērs. Mājsaimniecības par 3,7% vairāk izmantojušas transportu, kas ietver sabiedrisko transportu, transporta līdzekļu iegādi un ekspluatāciju. Izdevumi ar veselību saistītiem pakalpojumiem pieauga par 3,1%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 7,6%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā saruka par 6,7%, tostarp mājokļos, citās ēkās un būvēs bija kritums par 5%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos samazinājās par 9,6%, bet intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības) kritums bija par 6,6%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri saruka par 1,7%, tostarp preču eksporta - par 1,3%, bet pakalpojumu eksporta - par 2,7%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, izņemot mēbeles" minerālprodukti, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. 2024.gadā galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, kas ietver pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

Preču un pakalpojumu imports samazinājās par 2,4%, tostarp preču importa apmēri saruka par 1,6%, bet pakalpojumu imports kritās par 5,8%. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

2024.gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 7,7%, tostarp kopējā darba alga par 7,6%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājās par 8,5%.

Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieauga par 4%, tostarp straujākais tas bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 9,6%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē par 8,4% un mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē par 6,6%. Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 3%.

Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieauga par 9%. Straujāk tas kāpa izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,5%, citu pakalpojumu nozarē - par 10,7% un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 10,5%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums pērn samazinājās par 6,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 4,8%.