Latvijā publiskajai pārvaldei būtu jāstrādā pie tā, lai veicinātu uzticēšanos, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Viņš norādīja, ka galvenie ēnu ekonomiku veicinošie faktori ir nodokļu slogs, nodokļu nomaksas sarežģītībā, kā arī nodokļu nomaksas morāle un kopējā uzticēšanās valdībai.
Gorkšs akcentēja, ka, pēc OECD datiem, Latvijā uzticēšanās valdībai līmenis ir otrs zemākais, taču uzticēšanās valsts pārvaldei ir cieši saistīta ar normatīvu izmaiņām un to izpildi.
Ja analizē šīs valdības darbu, tad kavēšanās un sasteigta normatīvu virzīšana ir kļuvusi par šīs valdības vizītkarti," sacīja Gorkšs, uzsverot, ka šādam valdības darbam ir tieša saistība ar to, cik kvalitatīvs ir regulējums, kas tieši ietekmē vēlmi pildīt tajā noteikto.
Vienlaikus, runājot par paredzētajām nodokļu izmaiņām, Gorkšs atzīmēja, ka ieņēmumu sadaļa, salīdzinot ar pagājušo gadu, visos nodokļos, izņemot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir pildījusies labāk. Ieņēmumu palielināšana nav lielākā problēma, problēma ir izdevumu samazināšana.
Gorkšs arī akcentēja, ka valdībai ar partneriem ir jāmeklē risinājumi, kā samazināt izdevumus. LDDK ieskatā pie tēriņu samazināšanas būtu bijis jāsāk darbs jau iepriekš, lai spētu kompensēt drošības prioritātes un citas prioritātes, kas laika gaitā radušās.
Valdība sola domāt par tēriņu samazināšanu 5% apmērā, tostarp arī ierobežojot algu kāpumu un samazinot vakances valsts sektorā, kas jau ilgstoši ir neaizpildītas. Gorkšs skaidroja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdības pārstāvji un sociālie partneri nonāca pie kompromisa, ka šis 5% samazinājums jāveic no nākamā gada.
LDDK ir gatavi iesaistīties, lai veiktu plānotās izmaiņas, tomēr vienlaikus vēlētos redzēt arī vairāk nekā tikai algu pieauguma iesaldēšanu vai kādu administratīvo izmaksu samazinājumu. LDDK uzskata, ka, optimizējot procesus, apvienojot kādas iestādes, būtu iespējams rast papildu finansējumu izdevumiem nākotnē.
Savukārt, runājot par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, Gorkšs norādīja, ka ir būtiski runāt par vides pilnveidošanu, investīcijām attīstībā un inovācijās, lai virzītos uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku.
Tāpat Gorkšs uzsvēra, ka valsts ar dažādiem instrumentiem var stimulēt nozares izvirzīšanu prioritāro sarakstā, kā arī stimulēt nozaru attīstību. Būtu nepieciešams valsts stratēģiskais plāns, kas nosaka, kurā virzienā valsts vēlas attīstīties. Šāda stratēģija jāizstrādā kopā ar valsts un uzņēmēju pārstāvjiem. Pašreiz, piemēram, ieguldījumi cilvēkkapitālā no darba devēju puses ik gadu ir pieaugoši, jo "darba devēji apzinās, cik vērti ir kvalificēti darbinieki".
LDDK cilvēkkapitāla jautājumu uzskata par vienu no galvenajām prioritātēm, tostarp arī LDDK aktīvi iesaistās cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izveidē. Gorkšs norādīja, ka cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izveide ir ievilkusies.
Vienlaikus Gorkšs akcentēja, ka Latvijā ir 442 000 ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju dažādās grupās. Tāpat būtisks ir darba vides uzlabošanas jautājums, kā arī ārvalstu darbinieku piesaistes un noturēšanas jautājums.