Valsts iedzīvotāju un uzņēmumu nodokļu parādi Latvijā pārsniedz 850 miljonus eiro.

© Unsplash

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 854,026 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.oktobrī bija 372,947 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā septembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 299,86 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 181,219 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.oktobrī veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 529,157 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,5 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad oktobra sākumā bija atzīti parādi 526,657 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 239,152 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 287,506 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 287,464 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 41 700 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.oktobrī bija piešķirti parādiem kopumā 94,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% vairāk nekā gada sākumā.

Savukārt apturēto parādu summa, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, oktobra sākumā bija 230,631 miljons eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

2024.gada 1.janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 862,392 miljonu eiro apmērā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais