Ņemot vērā ASV prezidenta nemitīgi mainīgos izteikumus, rodas jautājumi, vai Vašingtonas administrācijas izteikumiem par Eiropas drošību var uzticēties. Lietuvas un ārvalstu eksperti uzsver, ka Eiropai jāsamazina jebkāda militārā palīdzība, drošība un tehnoloģiskā atkarība no ASV, pretējā gadījumā jau nākamgad Eiropā var izcelties karš, raksta “tv3.lt”.
Šo ideju Vācijas medijā “WELT” izvirzīja Austrijas militārais eksperts Gustavs Gresels. Sestdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piedalījās virtuālajā samitā par atbalstu Ukrainai. Sarunā ar sabiedroto valstu līderiem tika pārrunātas drošības garantijas un atbalsts Ukrainai.
"Man šķiet, ka ASV ir skaidri norādījušas, ka Krievijas nevēlēšanās piedalīties vai reāli panākt pamieru var rezultēties ar to, ka Krievija izjutīs vēl spēcīgāku spiedienu ne tikai no Eiropas Savienības, bet arī no pašu ASV puses. Tas ir ļoti svarīgi," uzsvēra G. Nausēda.
Iepriekš ASV prezidents Tramps solīja respektēt Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, kas uzliek NATO dalībvalstīm pienākumu vienai otru aizstāvēt, lai bruņots uzbrukums vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā tiktu uzskatīts par uzbrukumu tām visām.
Lai gan eksperti uzsver, ka NATO palīdzību jebkurā gadījumā uzreiz pēc reālām briesmām saņemt nebūtu iespējams, Lietuvas eiroparlamentārietis Daiņus Žalims saka, ka joprojām netic ASV solījumiem un Lietuvas pozitīvajai reakcijai uz tiem: "Es īsti neticu, ka uz Krieviju tiks izdarīts spiediens, taču redzu vēlmi katru reizi nomierināties viena vai otra ASV paziņojuma dēļ."
"Laikmets, kad mums bija uzticams NATO partneris, ir beidzies," viņš uzsver.
Ja ASV nepilda Ziemeļatlantijas līguma 2. pantu, tad kāpēc mums vajadzētu uzticēties solījumiem, ka tā ievēros 5. pantu, uzsvēra D. Žalims. Ziemeļatlantijas līguma 2. pants uzliek pienākumu sabiedrotajām valstīm izrādīt solidaritāti, izvairīties no konfliktiem un pretrunām ekonomiskajā jomā, stiprināt savas brīvās institūcijas un uzlabot izpratni par principiem, uz kuriem tās balstās.
"Draudēšana ar Grenlandes aneksiju, tarifu karu sākšana ar Eiropu un Kanādu, pēkšņa atbalsta pārtraukšana pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem ar USAID un citu atbalsta programmu starpniecību, kā arī "Brīvās Eiropas" un "Amerikas balss" slēgšana," deputāts uzskaitīja, kā ASV, iespējams, pārkāpj iepriekš minēto līguma 2. pantu.
Tomēr Austrijas militārais eksperts G. Gresels uzskata, ka turpmāka Krievijas ofensīva Eiropā ir iespējama. Viņš neuzskata, ka ASV drošības garantijām Trampa vadībā joprojām būs nozīme. Vācijai nepieciešams gan obligātais militārais dienests, gan noteikti ieroči, lai tā būtu gatava karam, svētdien ziņo Vācijas medijs “WELT”.
Ar šo Vācijas medijos publicēto paziņojumu sociālajos tīklos dalījusies K. Adenauera fonda Lietuvā vadītāja: "No Kremļa viedokļa visas sarunas ir vērstas uz laika iepirkšanu un Rietumu atbalsta aizkavēšanu Ukrainai. Krievija iepazīstinās ar jauniem miera nosacījumiem, un Tramps atkal jautās, kāpēc Ukraina tos nepieņem. Mēs esam pirmskara situācijā. Ja ņemam vērā sliktāko scenāriju, var gadīties, ka jau nākamgad Eiropā sāksies liels karš. Bet es domāju, ka šogad tas nenotiks, pat ja amerikāņi pilnībā nogriezīs atbalstu.”
Uzsverot Eiropas autonomiju un neatkarību no ASV, tika pieminēts arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinājums, ka Francijas kodolieroči varētu darboties kā atbaidīšanas līdzeklis visai Eiropai un aizsargāt kontinentu no Krievijas draudiem. Amerikas palīdzība Krievijas uzbrukuma Eiropai gadījumā ir maz ticama. Tomēr NATO joprojām ir sava funkcija, jo ir izveidotas plānošanas grupas un struktūras. Jebkura valsts, kurai uzbrukts, var turpināt paļauties uz palīdzību Eiropā.
Politologs G. Gresels uzsver, ka Eiropai ir jāsagatavojas karam un jāatbrīvojas no atkarības no ASV. Arī D. Žalims atbalsta šo ideju, piebilstot, ka uzmanība jākoncentrē uz pretgaisa aizsardzības stiprināšanu.
"Tas ir skaidrs, mums ir jācenšas pēc iespējas uzturēt pragmatiskas attiecības, bet jāstāv uz savām kājām. Tas ir viss, ko Eiropa šobrīd var izdarīt. Būvējam paši savu aizsardzību, piešķirsim tai lielāku finansējumu,” apliecina D. Žalims.