LMT prezidents: Šobrīd "Tet" mazliet atgādina tādu izlaistu puišeli

Latvijas valdības sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" otru akcionāru Zviedrijas "Telia" ir jānoved līdz Latvijas sabiedrībai izdevīgam scenārijam, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja LMT prezidents Juris Binde.

Viņš norādīja, ka Latvijas valstij un "Telia" ir diametrāli pretējas intereses. "Dažādi stāsti, ka mēs tagad noslēgsim jaunu līgumu un viss būs labi, ir tāpat kā ar sabrukušu laulību - jauns laulības līgums neko neatrisinās. Tā ir pirmā problēma, kas ir jāatrisina. Pēc tam pārējās problēmas jau ir risināmas soli pa solim," teica Binde.

Tostarp viņš skaidroja, ka "Telia" ir definējusi, ka Baltijas valstis ir viņu mājas tirgus un šajā tirgū kompānija var nodarboties tikai ar telekomunikāciju pakalpojumiem, lai gan Zviedrijā "Telia" ļoti aktīvi darbojas arī militārajā industrijā.

"Labākais būtu šīs laulības šķiršana uz saprātīgiem noteikumiem, kā to normālās ģimenēs mēdz darīt. Latvijas pusei ir nepieciešams cits investors, kurš ir ieinteresēts šāda veida izaugsmē," sacīja Binde.

Tāpat LMT prezidents pauda, ka vēl viena problēma ir "Tet" .""Tet" ir otra problēma, jo "Tet" finanšu rādītāji pēdējos gados ir būtiski pasliktinājušies. "Tet" šogad pat nepublicē savus ceturkšņu rezultātus, ko līdz šim bija darījuši," sacīja Binde.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRCT) piedāvājums iegādāties "Tet" daļas, lai iegūtu un izveidotu stratēģisko infrastruktūru, ir ļoti saprātīgs piedāvājums, savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.

"Šobrīd "Tet" mazliet atgādina tādu izlaistu puišeli, kurš rotaļu laukumā mēģina sabradāt citiem smilšu kūkas," teica Binde, skaidrojot, ka no Atveseļošanas un noturības fonda bija paredzēti padsmit miljoni eiro, lai izveidotu "Via Baltica" optikas infrastruktūru, un to bija paredzēts piešķirt LVRTC, bet "Tet" protestēja un nauda tika zaudēta.

Tāpat Binde pauda viedokli, ka politiskajā līmenī līdz šim Latvijas politiķi ir izdarījuši maksimumu, tostarp ir notikušas sarunas gan premjeru līmenī, gan arī aizsardzības un ārlietu ministru līmenī, taču Zviedrijas atbilde ir, ka valsts nevar ietekmēt privātu kompāniju.

"Mums nevajag novest [šīs sarunas] pie kaut kā. Mums vajag novest [šīs sarunas] pie tāda scenārija, kas ir izdevīgs Latvijas sabiedrībai. Sakot, ka kaut kas ir jādara, tad kaut kas arī iznāks. Būtu ļoti labi, ja iznāktu kaut kas labs, jo līdz šim gandrīz katrā valdībā ir izdarīts, kaut kas tāds, pēc kā ir sekojušas parlamentārās izmeklēšanas komisijas un dažādas citas nepatikšanas. Būtu labi, ja šoreiz no tā varētu izvairīties," teica Binde.

Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un LMT otru akcionāru - "Telia". Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka šogad 11.septembrī klātienē sākās Latvijas valsts un "Telia" sarunas par LMT un "Tet" nākotni.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" ir piedāvājusi šo kārtību mainīt. Proti, LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tiek piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Noprotams, ka tiek pat izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT daļas.

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.