Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Latvijā ir nepieciešama visa parlamenta un ministriju iesaiste, ceturtdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas jūras transporta tīkla (TEN-T) koridora koordinatore Katrīna Trautmane.
"Latvijā "Rail Baltica" projektā runa nav tikai par Satiksmes ministriju, bet tā ir visas valdības problēma. Piemēram, ir ļoti nepieciešams aizsardzības jomas atbalsts un klātbūtne, jo "Rail Baltica" ir nozīmīgs projekts militārajai mobilitātei," norādīja Trautmane.
Trautmane uzsvēra, ka ir nepieciešama visu ministriju dalība gan tiesību aktu, gan vides pārmaiņu jomā, kā arī nākamajos gados būs svarīga Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas loma.
Visiem ir jāsēž pie viena galda. Šis lēmums ir visas valdības lēmums, un ceturtdien es aicināju visu valdību pieņemt šos lēmumus premjeres vadībā, jo šīs saistības ir aktuālas EK, kā arī valsts valdībai," norādīja EK pārstāve.
Komentējot projekta pārraudzību Baltijas valstīs, Trautmane skaidroja, ka EK sākotnēji vēlējās izveidot neatkarīgu institūciju, kas uzraudzītu projekta pārraudzību, bet šāds modelis netika ieviests.
"Trīs Baltijas valstīm ir grūti strādāt kopā, jo katram ir citādāka nostāja, bet svarīga ir uzticība. Tā ir viena no problēmām, jo valstīm jābūt kopējam redzējumam un vienlīdzīgai attieksmei," norādīja Trautmane.
Trautmane skaidroja, ka EK, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, projektā apmaksā būtisku daļu finansējuma, tomēr tas nav EK projekts, bet - Baltijas valstu. Tādējādi, viņasprāt, bija grūti izstrādāt pārvaldības struktūru.
Pēc viņas teiktā, EK tiešā veidā nepiedalās lēmumu pieņemšanā, tomēr piedalās, piemēram, organizētajās darba grupās vai tiekās ar Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvjiem, lai pārrunātu progresu. "Mēs finansējam lielu daļu šo projektu, bet lēmumi ir dalībvalstu pārziņā," viņa minēja.
Trautmane sacīja, ka projektā ir ne tikai jākoncentrējas uz problēmām, bet panākumu pamatā ir sadarbība starp trīs Baltijas valstīm.
EK pārstāve arī skaidroja, ka svarīga ir projekta reputācija, piebilstot, ka reputācija "tika iedragāta" ar Latvijas sabiedrības diskursu par šo projektu. "Pie manis vērsās vairākas iesaistītās puses un prasīja, vai situācija tiešām ir tik kritiska. Līdz ar to ir grūti uztvert optimistiskus vēstījumus, ja nav redzama projekta realizācija," sacīja Trautmane.
Komentējot ES finansēšanas iespējas, viņa norādīja, ka Latvija saņem lielu daļu no iespējamā ES fondu finansējuma, tomēr svarīgas ir nākamā ES daudzgadu budžeta sarunas - arī tur Latvija varētu iegūt garantētu finansējumu. Tāpat viņa minēja, ka, protams, ir jāmeklē arī alternatīvas finansēšanas iespējas, tostarp privāto un publisko partnerību (PPP) un kopīgas Baltijas valstu aizņemšanās iespējas.
Trautmane arī informēja, ka EK pozitīvi vērtē Latvijas priekšlikumu pārdalīt ES fondu naudu no projektiem ar augstu neizpildes risku, lai to novirzītu "Rail Baltica" Rīgas starptautisko staciju pabeigšanai. "Pieprasījums par ES fondu pārdali nāk no dalībvalsts. EK jau ir paudusi pozitīvu iespaidu par šīs naudas realizāciju. Iesaistītās puses sniedz atbalstu, kā arī zinām, ka varam sasniegt vienošanos šajā jautājumā," norādīja Trautmane.
Tāpat komisijas pārstāve atzina, ka, iespējams, viena no kļūdām bija tā, ka Latvija ieguldīja naudu Rīgas stacijās, bet nekoncentrējās uz pamattrasi, tomēr viņa piebilda, ka nauda tika piešķirta, un tā bija jāiztērē.
Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) secināja, ka šī bija stratēģiska kļūda projektā.
Jau vēstīts, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.