Vārda brīvības ierobežošana tiešsaistē. Cik daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata to par nepieciešamību?

Internetā ar personisku informāciju biežāk dalās jaunieši, bet retāk - seniori un mazākumtautību iedzīvotāji, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.

Saskaņā ar pētījumu 36% no visiem interneta lietotājiem apgalvo, ka parasti nesniedz personisku informāciju tiešsaistē, 31% to atsakās darīt dažkārt, kamēr vēl 33% to parasti sniedz. Starp senioriem un mazākumtautību iedzīvotājiem ir nozīmīgi lielāka daļa to, kuri parasti personisku informāciju nesniedz, attiecīgi - 40% un 58%. Jauniešu vidū vairāk ir tādu, kuri to parasti sniedz, pat ja nepatīk dalīties ar šādu informāciju - tā pētījumā norādījuši 32% jauniešu.

Kā liecina pētījuma rezultāti, 22% interneta lietotāju izmanto tikai vienu paroli, vēl 22% - divas, 21% - trīs. Četras un vairāk paroles izmanto 28%. Starp senioriem ir nozīmīgi lielāka daļa to, kuri izmanto tikai vienu paroli - 39%, kamēr jauniešu vidū vairāk ir tādu, kuri izmanto vismaz četras - 42%, secināts pētījumā.

22% pētījuma dalībnieku apgalvo, ka vienmēr apstiprina lietošanas noteikumus, vispirms tos izlasot, savukārt 27% tos bieži apstiprina, neizlasot. Starp senioriem un mazākumtautību iedzīvotājiem ir nozīmīgi lielāka daļa ir to, kuri pirms apstiprināšanas vienmēr iepazīstas ar noteikumiem, bet jauniešu vidū tāda grupa ir divreiz mazāka nekā senioru un mazākumtautību iedzīvotāju vidū, norāda pētījuma veicēji.

Līdztekus pētījumā secināts, ka 25% sabiedrības uzskata, ka vārda brīvību nedrīkst ierobežot jebkādā gadījumā. 49% atbalsta vārda brīvības ierobežošanu dezinformācijas gadījumā, un 43% - ja publicētā informācija var radīt fizisku vai morālu kaitējumu. Pētījuma rezultāti liecina, ka mazākumtautību iedzīvotāji retāk atbalsta vārda brīvības ierobežošanu kaitējuma gadījumā - 39%, bet seniori biežāk atbalsta ierobežošanu dezinformācijas gadījumā - 55%.

Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondentu vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās - 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma.

Pētījums veikts no 2024.gada maija līdz jūlijam. To veica SIA "Civitta Latvija".