Pudānam ir skaidrs, kas darāms NBS komandiera amatā, lai valsts bruņotie spēki būtu vēl spēcīgāki
Nepieciešams attīstīt jau esošus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) resursus valsts aizsardzības spēju veicināšanai, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda NBS komandiera amatam izvirzītais brigādes ģenerālis, Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.
Viņš akcentēja, ka Rinkēviča lēmums par izvirzīšanu nav bijis negaidīts, jo tas ticis iepriekš pārrunāts. Pudāns norādīja, ka kopumā viņam ir zināms, kas darāms amatā, lai valsts bruņotie spēki būtu vēl spēcīgāki.
Amata termiņa laikā jeb četros gados vajadzētu izdarīt visu, lai ar jau esošajiem resursiem varētu aizsargāt valsti, trenējot esošos resursus un attīstot sadarbību.
Domājot par attīstību, ir trīs prioritāri virzieni.
Viņaprāt, pirmais virziens ir rūpēties par to, lai iespējama kara gadījumā valsts to nezaudētu, vēl pirms tas sākas, un tam nepieciešam stiprināt rīcībspēju. Tāpat jāveicina komandvadības spējas. Otrā prioritāte ir spēt apturēt pretinieku, cik ātri vien iespējams, kam būtiski turpināt stiprināt pretmobilitāti, izlūkošanu. Trešais ir attīstīt spējas iznīcināt pretinieku tur, kur tas tiek sastapts. Pudāns skaidroja, ka arvien vairāk tiek domāts par pretinieka sakaušanu arī pretinieka teritorijā.
Vērtējot ASV vadības maiņu, Pudāns pauda, ka ASV prezidenta amatā ievēlētā Donalda Trampa politika jau ir raisījusi pārdomas par savu aizsardzības spēju pilnveidošanu. Vairums Eiropas valstu jau ir kāpinājušas savus izdevumus aizsardzībai pēdējos gados. Būtiskākais ir demonstrēt savu savienojamību, apņēmību aizstāvēt savu valsi un reģionu - gan ar pārliecību, gan vingrinājumiem, gan komunikāciju.
Brīvprātīgā pieteikšanās uz Valsts aizsardzības dienestu šogad ir aktīvāka nekā pērn, bet ar to nav bijis pietiekami, lai nokomplektētu sastāvu. Pudāna ieskatā pieaugošs brīvprātīgo skaits ir rezultāts ne vien armijas aktivitātēm, bet arī pašu dienesta beidzēju pieredzei.
"Zinot, ka nākamajos gados kopējais skaits dienestā uzņemamo jāpieaudzē, jādomā, kā sasniegt un motivēt arvien lielāku brīvprātīgo skaitu. Vēlos, lai vairums dienestā ieskaitīto būtu paši apzināti izdarījuši šo izvēli," sacīja Pudāns.
Viņaprāt, jautājums par sieviešu obligātu iesaukšanu dienestā jāvērtē, ņemot vērā virkni apstākļu. Ir jāskatās, vai, piemēram, nepieciešamās infrastruktūras pielāgošana, lai obligāti iesauktu sievietes, nekavētu karavīru sagatavošanu.
Pudāns tuvākajā laikā plāno tikties ar Saeimas frakcijām, kuras viņu aicinās uz tikšanos, lai iepazīstinātu ar savu redzējumu par darāmajiem darbiem un izaicinājumiem.
Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs NBS komandiera amatam nominējis Pudānu.
Aizsardzības ministrijā informē, ka Pudāns NBS dienē no 1994. gada un no 2023. gada 22. februāra pilda Zemessardzes komandiera pienākumus. Militāro izglītību viņš ieguvis Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Baltijas Aizsardzības koledžā Igaunijā, Militārajā akadēmijā Francijā. Viņam ir bakalaura grāds tiesību zinātnēs un maģistra grāds visaptverošās kvalitātes vadībā.
Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS, pildot dienestu Sauszemes spēkos, Zemessardzē, NBS Apvienotajā štāba. Starptautisku dienesta pieredzi viņš guvis starptautiskajā operācijā Afganistānā, kā arī pildot militārā pārstāvja pienākumus militārajā pārstāvniecībā NATO/ES Briselē.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu Saeima NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.