Domnīca "LaSER" rekomendē veikt visaptverošu valsts funkciju auditu

Kā aģentūru LETA informēja domnīca, tā ir veikusi pētījumu "Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma" un rekomendē veikt valsts funkciju auditu. Tā mērķis būtu veikt visaptverošu 2632 valsts institūciju funkciju pārskatīšanu, kas ietvertu tādas aspektus kā funkcijas aktualitāte, nozīmība, resursu apjoms funkciju veikšanai, birokratizācijas un administratīvā sloga apjoms.

"LaSER" piedāvā, ka šo funkciju auditu varētu veikt Ministru prezidenta biedrs, lai būtu politiskā atbildība un politiskais atbalsts. Tajā piedalītos valsts pārvaldes darbinieki, uzņēmēju pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji.

Savukārt vidējā termiņā "LaSER" rekomendē ieviest mērķvirzītu pieeju valsts pārvaldei. "LaSER" piedāvājums ir noteikt skaidrus, izmērāmus mērķus, kuros iesaistītas dažādas nozares. Piemēram, tautsaimniecībā varētu noteikt mērķi, ka 12.klases matemātikas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts 2030.gadā ir 60%, rosināts pētījumā.

"LaSER" ziņojumā aplūkoti četri mīti, kas atspoguļojas sabiedriskajās diskusijās par Latvijas valsts pārvaldi, proti, ka tajā ir pārāk daudz darbinieku, ka strādājošie saņem pārāk lielu algu, ka valsts pārvalde neveicina valsts konkurētspēju, kā arī ka Latvijā ir pārāk liels administratīvais slogs iedzīvotājiem.

Pētījuma autore Malvīne Stučka prezentācijā norādīja, ka, runājot par valsts pārvaldes darbinieku skaitu, ir svarīgi saprast, kā skatās uz valsts pārvaldi - vai to dara visā plašajā tvērumā, kas iekļauj pašvaldības, kapitālsabiedrības, uzņēmumus un augstskolas, vai arī šaurākā izpratnē, kur ietvertas ministrijas, to padotības iestādes un neatkarīgās iestādes jeb valsts budžeta iestādes.

Stučka norādīja, ka raugoties uz valsts budžeta iestādēm, tajās nodarbināto skaits ir 58 692, kas uz citu valstu fona neesot tik daudz, proti, nodarbināto skaits vispārējā valdības sektorā 2022.gadā procentos no kopējā nodarbināto skaitu bija 20-24%, kamēr OECD tie bija 18%, bet Ziemeļvalstīs - 25-30%.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka pēdējo piecu gadu laikā vispārējā valdības sektorā ir bijis novērojams darbinieku skaita pieaugums. Savukārt skatoties uz valsts budžeta iestādēm, Latvija nav atgriezusies pirms krīzes līmenī.

Pētījuma autorus uztrauc tas, ka kopējais darbinieku skaits vispārējā valdības sektorā palielinās vai nesakrīt ar sarūkošo iedzīvotāju skaitu.

Tāpat Stučka norādīja, ka vispārējais valdības sektors ir lēnīgāks nekā privātais sektors darbinieku skaita samazināšanas ziņā.

Jautājumā par valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu, Stučka norādīja, ka atalgojumu sistēma nesniedz pieteikumu informāciju, lai viennozīmīgi apliecinātu, ka valsts pārvaldē strādājošie saņem pārāk lielu algu.

Viņa norādīja, ka atšķirībā no privātā sektora vispārējā valdības sektorā atalgojums ir vāji saistīts ar darbības rezultātiem. "Šī sasaiste būtu ļoti nepieciešama, lai izvērtētu darba samaksas atbilstību," sacīja Stučka.

Pētījuma autore norādīja, ka būtiskākā atšķirība ir, ka vispārējā valdības sektorā mazāk atalgotie darbinieki saņem vairāk, bet privātajā sektorā augstāka līmeņa darbinieki saņem vairāk. Līdztekus viņa atzīmēja, ka jāņem vērā arī ēnu ekonomikas aspekts, kas arī mainītu kopējo ainu.

Lai pārbaudītu populāro uzskatu, ka "Latvijas valsts pārvalde neveicina valsts konkurētspēju", pētnieki izveidoja savu indeksu, apkopojot tādus rādītājus kā uzticēšanās valdībai, valsts pārvaldei, publisko pakalpojumu nodrošinājums no Eiropas Komisijas datubāzes, uzņēmējiem pieejamie digitālie pakalpojumi un konkurētspējas indekss.

Pētnieki secinājuši, ka valsts konkurētspēju var palielināt ar strukturālām reformām. Tām ir jānovērš birokrātiskie šķēršļi, administratīvais slogs, ko izdarot attiecīgi palielināsies uzticība gan valdībai, gan valsts pārvaldei, atzīmēja Stučka.

Pētījuma autori arī secinājuši, ka pieļāvums, ka "Latvijas valsts pārvalde neveicina valsts konkurētspēju", apstiprinājās, jo izveidotā indeksa ietvaros Latvija uzrādīja viszemākos rādītājus, salīdzinot ar Igauniju, Lietuvu, Zviedriju, Somiju, Dāniju.

Stučka atzīmēja, ka Latvijā ir pārāk liels administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņa norādīja, ka, lai gan Latvija pēc uzņēmējiem pieejamajiem digitālajiem pakalpojumiem reitingā ir līdzās Ziemeļvalstīm, apmierinātība ar valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir viszemākā. "Tas, protams, dara bažīgus, un arī uzticība valsts pārvaldei nav tik augsta kā citur," sacīja Stučka.

Pētījumā norādīts, ka 2022.gadā valsts pārvaldei Latvijā uzticējās 34% iedzīvotāju, kamēr Lietuvā - 46%, Igaunijā - 53%, Zviedrijā - 64%, Somijā - 71%, bet Dānijā - 75%.

Savukārt ar valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem 2023.gadā bija apmierināti 60% Latvijas iedzīvotāju, kamēr OECD valstīs - 65%, Dānijā - 69%, Zviedrijā - 68%, bet Igaunijā - 83%.

Jau ziņots, ka trešdien Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā notika domnīcas "LaSER" pētījuma "Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma" prezentācija.

Ziņojumā analizēta valsts pārvaldes konkurētspēja, kā arī aplūkota Igaunijas, Dānijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas pieeja valsts pārvaldes samazināšanā.