Jauni pētījumi liecina, ka suns pirmo reizi kļuva par "cilvēka labāko draugu" vismaz pirms 12 000 gadu, vēsta “New York Post”.
Pamatiedzīvotāji Amerikā sāka veidot ciešas attiecības ar mūsdienu suņu senčiem aptuveni 2000 gadus agrāk, nekā tika reģistrēts iepriekš kontinentā, secināts, pamatojoties uz Aļaskā atrastām mirstīgajām atliekām.
Pētnieki 2018. gadā atklāja pieauguša suņa apakšstilba kaulu senā arheoloģiskajā vietā ar nosaukumu “Swan Point”, aptuveni 110 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Fērbenksas.
Radiooglekļa datēšana parādīja, ka suns bija dzīvs pirms aptuveni 12 000 gadu - tuvu ledus laikmeta beigām.
Pētījuma vadošais autors Dr. Fransuā Lanoē, Arizonas universitātes Antropoloģijas skolas docents, sacīja: “Tagad mums ir pierādījumi, ka suņiem un cilvēkiem Amerikas kontinentā bija ciešas attiecības daudz agrāk, nekā mēs uzskatījām iepriekš.”
Vēl viens pētnieku grupas izrakums 2023. gada jūnijā, 8100 gadus vecs suņa žokļa kauls netālu no jaunākā atraduma vietas, arī liecina par iespējamu dzīvnieku pieradināšanu.
Abu kaulu ķīmiskās analīzes atklāja “ievērojamu” laša proteīnu devu, kas nozīmē, ka suņi bija regulāri ēduši zivis. Pētnieki apgalvo, ka tajā laikā tas nebija raksturīgi suņiem šajā apgabalā, jo viņi gandrīz tikai medīja sauszemes dzīvniekus.
Pētnieki ir pārliecināti, ka nesen uzietās suņu mirstīgās atliekas palīdz ilustrēt agrākās zināmās ciešās attiecības starp cilvēkiem un suņiem Amerikā.
Taču vienlaikus arī apgalvots, ka ir pāragri spriest, vai atklājums, kas publicēts zinātnisko pētījumu žurnālā “Science Advances”, ir agrākais pieradinātais suns Amerikā. Pētnieki tagad "uzdod eksistenciālu jautājumu:" kas ir suns?
Lanoē apgalvo, ka atrastie īpatņi varētu būt pārāk veci, lai tie būtu ģenētiski saistīti ar citām zināmām, jaunākām suņu sugām.
"Šķiet, ka uzvedībā viņi ir kā suņi, jo ēda cilvēku sagādāto lasi," viņš piebilda. "Bet ģenētiski tie nav saistīti ar neko, ko mēs pazīstam."
Viņš norādīja, ka tie varēja būt pieradināti vilki, nevis cilvēka apmetnēs dzimuši suņi.