Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.
Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, tas vērtējis taksometru pakalpojumu piekļūstamību, secinot, ka biežāk ar problemātiskām situācijām sastopas cilvēki ar kustību traucējumiem. Piemēram, ne vienmēr taksometrā iespējams ievietot ratiņkrēslu, un automašīnas augstums nav tāds, lai tajā ērti pārsēstos. Savukārt elektrisko ratiņkrēslu lietotājiem, arī cilvēkiem ar smagām invaliditātēm, piemēram, guļošiem, taksometru pakalpojumi nav pieejami vispār, jo trūkst speciāli aprīkotu, ietilpīgu taksometru.
Turpretī alternatīva - medicīniskais transports - esot daudz dārgāks pakalpojums ar ļoti ierobežotu pieejamību, secinājis birojs.
Biroja veiktajā izpētē problēmas izcēluši arī mazo bērnu vecāki - daļa atzīst, ka specializēti taksometru pakalpojumi kopumā tiek piedāvāti, tomēr to pieejamība ir ierobežota, jo trūkst pakalpojumu sniedzēji. Turklāt bieži taksometri mazu bērnu pārvadāšanai nav piemēroti, jo netiek piedāvāti atbilstoši sēdeklīši, pauž Tiesībsarga birojā.
Tiesībsarga birojs saskata informācijas piekļūstamības problēmas jeb neprecīzas lietotnes, turklāt būtiskas nepilnības iezīmējoties jau rezervācijas procesā. Proti, tās ir neatbilstošas jeb nepiekļūstamas lietotnes, kuras pārsvarā nav pielāgotas cilvēku ar redzes traucējumiem vajadzībām, norāda birojā. Tāpat pētījumā atklājies, ka esošās lietotnes bieži vien nav aprīkotas ar balss vadības funkcijas vai ērti izmantojamas ar ekrānlasītāju. Viens no galvenajiem izaicinājumiem esot tas, ka lietotne neprecīzi nolasa atrašanās vietu, kas var apgrūtināt pasažiera piekļūšanu transportlīdzeklim.
Biroja vērtējumā, taksometru vadītājiem bieži pietrūkst zināšanu un izpratnes par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, kas attiecīgi izraisot diskriminējošu attieksmi. Prakse rāda, ka cilvēkiem ir atteikta pakalpojuma sniegšana, konstatējot, ka viņš ir ratiņkrēslā vai ar servisa suni, atzīmē birojā. Tāpat, kā liecina pētījums, bieži vien vadītāji arī nepalīdz ievietot ratiņkrēslu, ignorē cilvēku redzes un dzirdes problēmas, piemēram, nepamatoti paceļ balsi, iekasē papildu maksu.
Lai gan vairums aptaujas dalībnieku atzinuši, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā informācija par taksometru pakalpojumiem ir viegli pieejama internetā, tomēr cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem tas nebūt nav pašsaprotami, īpaši reģionos, atzīmē birojā. Piemēram, iebraucot citā Latvijas pilsētā, nav informācijas par to, vai pilsētā vispār tiek sniegti taksometru pakalpojumi. Tikmēr mazu bērnu vecāki norādījuši, ka reizēm saskaras ar grūtībām atrast konkrētu un precīzu informāciju par pakalpojumiem, piemēram, par to, vai pieejami atbilstoši bērnu sēdeklīši vai citi specifiski pielāgojumi, kā arī nav norādīts, kādam bērna vecumam vai svaram konkrētais sēdeklītis ir piemērots.
Pētījumā norādīts uz augstajām taksometru izmaksām, kas rada grūtības īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai invaliditātes pensijām. Kā norāda birojā, vienā ziņā cenas ir atbilstošas ekonomiskajai situācijai un izmaksām, tomēr esot jāņem vērā, ka pielāgotie taksometru pakalpojumi ir dārgāki nekā standarta. Birojā pauž, ka šādu cenu atšķirību var definēt kā diskrimināciju, jo cilvēki ar invaliditāti spiesti maksāt vairāk par līdzvērtīgu pakalpojumu.
Tikmēr daļa bērnu vecāku birojam pauduši viedokli, ka specializētu taksometru pakalpojumu cenas var būt pamatoti augstākas, tomēr tādā gadījumā to sniedzējiem ir jāspēj nodrošināt atbilstošu un kvalitatīvu pakalpojumu.
Izpēte rādot, ka ar nepietiekamu taksometru pielāgošanu un drošības riskiem izteikti sastopas mazu bērnu vecāki, jo specializētajos taksometros, piemēram, "Bolt Kids", aprīkojums ne vienmēr ir atbilstošs un drošs. Piemēram, bērna svaram neatbilstošs sēdeklītis rada riskus bērna drošībai. Birojā norāda, ka turklāt šāds pakalpojums bieži vien maksā vairāk, bet nav kvalitatīvs.
Līdztekus vecāki pētījumā kritiski vērtē arī taksistu braukšanas kultūru, kas ietver agresīvu braukšanu, satiksmes noteikumu neievērošanu un strauju manevru veikšanu. Šāda uzvedība rada pamatīgas bažas par pašu un bērnu drošību, liekot vecākiem šaubīties par izvēlēto pārvietošanās veidu un izjust stresu brauciena laikā, atzīmē birojā.
Tāpat pētījums atklāj, ka nereti taksometru šoferi nepārvalda valsts valodu pat sarunvalodas līmenī, tādējādi savstarpējā saziņa ir apgrūtināta un reizēm pat neiespējama. Aptaujātie uzskata, ka ir jāievieš stingrākas valsts valodas zināšanu prasības un pārbaudes, piemēram, obligāti valodas eksāmeni, pirms vadītāji saņem licenci.
Izpētē secināts, ka taksometru pieejamība un pakalpojumu kvalitāte ievērojami atšķiras starp Rīgu un Latvijas reģionu pilsētām. Īpaši nevienlīdzīgā situācijā ir lauku reģionos dzīvojošie cilvēki ar invaliditāti, kur viņu pārvietošanās iespējas ir minimālas. Kā vienu no risinājumiem situācijas uzlabošanā iedzīvotāji saredz valsts atbalstu, piemēram, nodokļu atvieglojumus tiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir gatavi pielāgot savus transportlīdzekļus cilvēkiem ar invaliditāti.
Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves aicina ar pētījumā apkopoto iepazīties ikvienu šajā jomā strādājušu uzņēmumu, lai uzlabotu tās lietas, kurām līdz šim veltīta pārāk maza uzmanība vai nav pievērsta vispār.
"Mēs redzam, ka uzlabojumi nepieciešami daudzās jomās, sākot jau no iespējas izsaukt taksometru sev saprotamā un ērtā formā līdz pat tiesībām braukt ar tādu transportlīdzekli, kurš ir pielāgots atbilstoši katra klienta vajadzībām," uzsver Ilves, norādot, ka tā nav iegriba, bet gan dzīves nepieciešamība, īpaši runājot par cilvēkiem ar invaliditāti.
Viņa pauž, ka reizēm viss sākas no izpratnes, un arī ar to ir jāstrādā, piemēram, organizējot vadītāju apmācības par cilvēku ar invaliditāti vai mazu bērnu vecāku vajadzībām.
Aptauju tiesībsarga uzdevumā veica pētījumu centrs SKDS.