Partiju priekšvēlēšanu programmas reti kurš lasa, paļaujoties uz emocijām un uzticību vai noliegumu pret konkrētiem personāžiem sarakstos. Un pat ne visi kandidāti ir rūpīgi izlasījuši, ko viņi paši īsti sola...
Nav nevienas partijas, kura deklarētu: “Mēs neko nedarīsim, bet tikai sēdēsim pilsētas un novada domē un paklusām bojāsim gaisu, emitējot CO2!” Visas partija sola labklājību, godīgumu, izaugsmi, attīstību, drošību, prieku un laimi.
Bet vai partiju programmās ir tādi punkti, par kuru izpildi var rasties šaubas?
Saskaņā ar pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, uz iekļūšanu Rīgas domē pretendē sešas partijas.
Reitingi liecina, ka sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” (S) ir 5,3%, kas nozīmē, ka tai ir cerības iekļūt Rīgas domē.
Programmas saukļi un ievadvārdi ir šādi: “Rīga. Atkal normāla pilsēta. Saskaņa par mieru un labklājību. Rīga ir pilsēta ar vairāk nekā 800 gadu vēsturi, te vienmēr līdzās dzīvojuši dažādu tautību un kultūru cilvēki. Mūsu spēks vienmēr bijis daudzveidībā. Pēdējos sešos gados Rīga zaudējusi savu vadošo lomu Baltijas reģionā. Tā vairs nav investīciju, sociālās politikas vai tūrisma līdere. Pilsētu novājinājis nacionālisms kā aizsegs izlaupīšanai, provinciālisms un nekompetence.”
“Saskaņa” sola brīvpusdienas bērnudārzos un skolās līdz 12. klasei, trīskāršu finansējumu latviešu valodas bezmaksas kursiem, ēku, parku un ielu renovāciju un līdz 200 eiro gadā pensionāriem un maznodrošinātajiem medicīnas izdevumu kompensācijai, ieskaitot zobārstniecību. Tas varbūt ir iespējams, taču “Saskaņa” ir pārcentusies jaundzimušo bērnu pabalstu vairāksolīšanā. “10 000 eiro vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts” rakstīts partijas programmā Rīgai bez kādiem “līdz” vai citādām atrunām. 2024. gadā Rīgā piedzima 3959 bērni. Ja pieņemam, ka turpmāk piedzims apmēram tikpat, šā solījuma izpildei būs nepieciešami gandrīz 40 miljoni eiro. Tas būtu lieliski, taču kur “Saskaņa” tos izraks, ja prāvi izdevumi izriet arī no citiem partijas programmas uzstādījumiem?
Partija “Stabilitātei!” (St) ar Andreju Rosļikovu priekšgalā, saskaņā ar SKDS reitingiem, ir piektajā vietā ar 5,7% potenciālo vēlētāju atbalstu. Uz solīšanu partija ir piesardzīga un jaundzimušajiem bērniem paredz “tikai” 1500 eiro katram, kas gan ir desmit reizes vairāk nekā pašlaik.
“Noasfaltēsim ceļus. Šobrīd pilsētā ir aptuveni 30% jeb 265 km neasfaltētu ielu — tas nozīmē netīrumus, putekļus un civilizācijas trūkumu,” sacīts “Stabilitātei!” programmā. Tā ir taisnība par civilizāciju, putekļiem un netīrumiem, taču vispirms būtu labi tikt galā kaut vai ar maģistrālajiem ceļiem, kas ir bēdīgā stāvoklī. Viens kilometrs ceļa, pilna dziļuma, ja darbojas visos slāņos, ne tikai augšējā slānī, izmaksā vismaz aptuveni vienu miljonu eiro, ja ne vairāk. Tātad, lai noasfaltētu visas ielas, vajadzīgi 265 miljoni eiro.
Ar ceturto labāko reitingu (6,2%) un paredzamu iekļūšanu Rīgas domē ir “Jaunā vienotība” (JV). “Mēs esam latviski domājoši politiķi, kuri iestājas par eiropeiski sakārtotu nacionālu valsti. Mēs esam demokrāti, tāpēc uz vēlēšanām ejam kopā ar valstiski domājošiem domubiedriem no “Par” un “Kods Rīgai” - spēks ir vienotībā. Mēs esam no tiem, kam Rīga nav viens projekts, bet gan visa dzīve, un zinām - mūsu Rīgā tādu ir daudz. Drošība. Atbildība. Kārtība,” sacīts JV saraksta Rīgas programmas ievadvārdos.
JV nav opozīcijas partija, kura var atļauties arī bezatbildīgu mētāšanos ar cipariem, JV ir varas partija gan valstī, gan Rīgā, taču vairāksolītāju bariņā JV pat cenšas izcelties.
“15 000 jaunu dzīvokļu būvniecība, dzīvojamo māju renovācija. 1000 ekonomiskās klases īres dzīvokļi jaunajiem profesionāļiem. Vismaz 700 daudzdzīvokļu namu siltināšana. Palielināts finansējums vēsturisko namu atjaunošanai. Paplašinātas atbalsta programmas ēku renovācijai un liftu nomaiņai. Investēts 1 miljards eiro ielu un ietvju remontā un pārbūvē. Rīgā vairs nebūs ielu ar grants vai smilšu segumu,” sola JV.
Grandiozi! 15 000 dzīvokļu? Turklāt uzrakstīts ir tādā veidā, ka var padomāt, ka Rīgas pašvaldība pati būs tā, kas šos dzīvokļus uzbūvēs. Vēl saskaņā ar JV priekšvēlēšanu programmu dzelzceļš būs integrēts Rīgas sabiedriskā transporta tīklā, būs uzbūvēti 15 pārsēšanās punkti pie dzelzceļa stacijām, būs ērta vienotā biļete. Visnotaļ ticami ir 15 pārsēšanās punkti, taču kas liedza Rīgas mēram Vilnim Ķirsim ieviest ērtu vienoto biļeti? Vai tas tiešām ir tik sarežģīti un dārgi? Ja šādas biļetes nav pašlaik, tad ir bažas, ka solījums var aizmirsties un uz ērtu biļeti būs vēl jāpagaida. Pat autobusu galapunktā Abrenes ielā nav kur nopirkt biļeti. Tas nav pārāk ērti.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) ar 7% reāli pretendē uz iekļūšanu Rīgas domē.
NA Rīgas programmas ievadvārdos sacīts: “LATVISKAS VĒRTĪBAS. JAUNA ENERĢIJA. Mūsu mērķis ir latviska, plaukstoša un gudra Rīga. Mēs apvienojam valstiski domājošus, demokrātiskus, tālredzīgus un profesionālus cilvēkus, lai sasniegtu mērķi.”
NA sola latvisku, plaukstošu, gudru, nākotnes, drošu, pieejamu, gājējiem un braucējiem draudzīgu, apkaimju izaugsmē balstītu, sociāli atbildīgu, zaļu un labiekārtotu Rīgu.
NA ir liela viltniece, un nekur tās programmā nevar atrast nevienu skaitli. Tas ir laikam tādēļ, lai nejauši nesasolītu kaut ko konkrētu, kur vēlētājs vēlāk prasītu: “Kāpēc nav?”
NA izvēlējusies programmā rakstīt dažviet pat ļoti patētisku liriku. Par Rīgas sabiedrisko transportu NA sola saglabāt jau esošos maksas atvieglojumus un panākt to atcelšanu krievijas (ar mazo burtu) pilsoņiem.
Partija “Progresīvie” (P) reitingos ir otrajā vietā (8,2%), kas nozīmē reālu nonākšanu Rīgas domē pat ar diezgan prāvu deputātu skaitu.
Partijas programma bez kādas priekšspēles sāk ar 1. punktu “Sakārtotas ielas, ērts sabiedriskais transports”.
Arī P programmā izvairās no konkrētu skaitļu nosaukšanas - tie ir solījumā pašvaldības budžetu plānot trīs gadu periodam, apņēmībā rīkot 12 liela mēroga starptautiskus pasākumus gadā un solījumā vismaz 10% no pašvaldības budžeta novirzīt sociālajai jomai.
Lai sasniegtu pašvaldības dotācijas sociālajai jomai 10% apjomā no visiem Rīgas izdevumiem, 2025. gada budžeta plānā pietrūka mazliet vairāk nekā 15 miljonu eiro. Lai nu tā būtu - turēsim P pie vārda!
Visaugstākais reitings pašlaik ir partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV) - 11,6%. Savu programmu galvaspilsētai LPV ir veidojusi kā stāstu, kurā nav aizmirsts gandrīz nekas: “Rīga piesaistīs milzīgas investīcijas no visas pasaules un kļūs par starptautisku biznesa un kultūras centru Ziemeļeiropā!
Rīgā tiks attīstīts biznesa, kultūras, izklaides, izglītības, sporta, medicīnas tūrisms!
Rīgā tiks veicināta starptautiska kinoindustrija, attīstīta IT nozare, inovācijas un jaunuzņēmumi!
Tiks atjaunota prāmju satiksme ar Stokholmu, Rīgā ieradīsies vairāk kruīza kuģu, tiks veicināta sadarbība ar aviokompānijām un tūrisma operatoriem!” Un tādā garā.
Amizanti, ka trīs partijas - “Saskaņa”, “Stabilitātei!” un arī LPV - nav noturējušās drusciņ neiekost pašreizējai Rīgas domes vadībai un eksmēram Mārtiņam Staķim. Staķis gan netiek saukts vārdā, bet trīs partijas gandrīz vai vienādiem vārdiem sola aizvākt no ielām “nevajadzīgos stabiņus”.
LPV programmā sola Rīgā sniegt 2000 eiro atbalstu par katru jaundzimušo bērnu.
Tas nav 10 000 kā “Saskaņai”, tomēr vēlreiz jāatgādina, ka 2024. gadā Rīgā piedzima 3959 bērni. Katram tiek izmaksāts 150 eiro pabalsts. Šie skaitļi ir skumīgi, pabalsti ir niecīgi, bērnu dzimst maz. Tomēr sarēķinām, ka Rīgas domei šie pabalsti izmaksā 595 850 eiro. Pieņemot, ka arī 2025. gadā būs piedzimis tieši šāds pats skaits bērnu, un sareizinot ar 2000, sanāk 7 918 000 eiro. Kur Ainārs Šlesers raus astoņus miljonus eiro, ja vienlaikus LPV sola arī 200 eiro pabalstu zālēm katram Rīgā deklarētam pensionāram, brīvpusdienas visiem bērniem līdz 9. klasei, bezmaksas biļetes Rīgas sabiedriskajā transportā visiem un vēl visu ko tādu, kas saistās ar prāviem izdevumiem?
LPV “lielajā programmā” tika solīts atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) pavisam. Bet paga! Pašvaldību rīcībā ir ieņēmumi tikai no diviem nodokļiem - daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa un NĪN.
NĪN ir diezgan nozīmīga pašvaldību budžeta ienākumu daļa. Tas būtu arī pretrunā ar likumu. Pašvaldībām ir deleģētas tiesības ar saistošiem noteikumiem noteikt nodokļa likmi no 0,2% līdz 3,0% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tātad ne mazāk par 0,2%.
Jāteic gan, ka pašvaldību vēlēšanām rakstītajā programmā LPV savu iepriekšējo pārspīlējumu ir sapratusi un tagad sola piesardzīgāk: “Rīgā tiks ieviestas stimulējošas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides!”
