Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanai pārvirzīs 114,6 miljonus eiro

© Dmitrijs Suļžics/MN

Valdība trešdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto rīkojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otro papildinājumu", kas paredz dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanai pārvirzīt Atveseļošanas fonda finansējumu 114,628 miljonu eiro apmērā.

Valdība uzdeva FM viena mēneša laikā no apstiprināšanas Ministru kabinetā iesniegt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otro papildinājumu Eiropas Komisijā.

Pēc tam FM sadarbībā ar nozaru ministrijām būs jānodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrā papildinājuma precizēšanu atbilstoši Eiropas Komisijas komentāriem.

Līdzekļus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanai plānots pārvirzīt no bateriju vilcienu uzlādes infrastruktūras būvniecības projekta dzelzceļa līnijā Zemitāni-Sigulda (74,4 miljoni eiro), kā arī no ātrgaitas autobusu līnijas jeb metrobusa izbūves projekta 5,3 kilometru garumā Rīgā (40 227 980 eiro).

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 2024. gada 5. jūnijā izsludināja atklātu konkursu "Bezizmešu vilcienu infrastruktūras attīstība: būvniecība". Iepirkuma laikā tika saņemta sūdzība no viena pretendenta, tādējādi sūdzības izskatīšana iepirkumu pagarināja par mēnesi. Vienlaikus tika saņemts cita pretendenta lūgums pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 2024. gada 15. septembrim. Satiksmes ministrija (SM) skaidrojusi, ka minētie apstākļi būtiski ietekmēja projekta īstenošanas iespējas līdz noteiktajam Atveseļošanas fonda termiņam, kas ir 2026. gada 30. aprīlis.

Papildus, ņemot vērā Krievijas izraisītā kara Ukrainā joprojām augsto ietekmi un no tā izrietošo sankciju joprojām augsto ietekmi uz globālajām preču un materiālu piegādes ķēdēm, LDz valde 2024. gada 30. jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt atklāto konkursu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī ierobežoto laika ietvaru Atveseļošanas fonda plāna investīciju īstenošanai, SM ieskatā nav iespējama infrastruktūras izveide bateriju vilcienu pārvadājumiem.

Līdz ar to SM rosina aizstāt bateriju vilcienu uzlādes infrastruktūras būvniecību dzelzceļa līnijā Zemitāni-Sigulda ar Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu pabeigšanu, paredzot arī citu finansējuma saņēmēju - SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzl).

Ņemot vērā arī investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" ātrgaitas autobusu līnijas izbūves 5,3 kilometru garumā projekta līdzšinējās sākšanas termiņa nobīdes, īstenošanai nepieciešamo būvniecības termiņu un projekta sarežģītību, iespējamās iepirkuma pārsūdzības, kā arī ņemot vērā ļoti augstos riskus projektam tikt pabeigtam Atveseļošanas fonda izmaksu attiecināmības periodā līdz 2026. gada 31. maijam, SM sagatavoja Atveseļošanas fonda investīciju restrukturizācijas priekšlikumu novirzīt investīcijas vēl neapgūto finansējumu 40 227 980 eiro apmērā Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanai.

FM skaidro, ka, pabeidzot būvdarbus, Rīgas Centrālās stacijas dienvidu pusi varēs nodot ekspluatācijā un sākt vilcienu kustību. Novēršot ierobežojumus pašreizējā stacijā, kur plānoto 11 sliežu ceļu vietā darbojas tikai pieci sliežu ceļi, būs iespēja ieviest papildu elektrovilcienu pakalpojumus, tādējādi piesaistot vairāk pasažieru un veicinot pāreju uz dzelzceļu.

Dokumentā teikts, ka stacijas dienvidu daļas būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada trešajā ceturksnī.

Jau ziņots, ka valdība 10. decembrī konceptuāli vienojās par "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju.

Prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 milimetru (mm) dzelzceļa tīklu.

Tāpat SM kopā ar FM un Ekonomiskas ministriju (EM) līdz 2025. gada 1. novembrim ir jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomiskā analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejas uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misa uz Rīgas lidostu.

Tostarp Ministru kabinets noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028. gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ziņots arī, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Latvijā

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) trešdien Saeimas ārkārtas sēdē vairāk nekā stundu atskaitījās parlamentāriešiem par paša vadītās izmeklēšanas komisijas veikumu.

Svarīgākais