Zināms, cik Latvijai izmaksās vilciena noma, lai nodrošinātu maršrutu Tallina - Rīga - Viļņa

© MN

Latvija dzelzceļa savienojumam Viļņa-Rīga-Tallina nomās vilcienu no Lietuvas par aptuveni 117 000 eiro gadā, lai Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāja "LTG Link" vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ, trešdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka salāgotas pārsēšanās iespējas starp visām Baltijas valstīm tiks nodrošinātas tikai no nākamā gada 6.janvāra, kad tiks atklāti jauni, Igaunijas pārvadātāja "Elron" nodrošināti reisi maršrutā "Tallina-Valga".

Sākotnēji notiks pārejas periods, kura laikā būs jāveic divas pārsēšanās - Rīgā un Valgā. Tomēr trešdien pieņemtais Sabiedriskā transporta padomes lēmums paredz, ka tiek atbalstīta jauna ritošā sastāva ieviešana dzelzceļa pārvadājumos no 2025.gada janvāra vai vēlāk atbilstoši AS "Pasažieru vilciens" (PV) nepieciešamo sagatavošanās pasākumu gaitai un turpmāk pārsēšanās Rīgā vairs nebūs jāveic.

ATD Sabiedriskā transporta departamenta vadītājs Tomass Beikulis sēdē skaidroja, lai uzlabotu Viļņa-Rīga-Tallina savienojumu, ATD saņēma priekšlikumu no PV izmantot modernizēta vilciena sastāvu no Lietuvas, kas patlaban kursē no Viļņas uz Rīgu, bet ir iespēja šo reisu no Rīgas līdz Valgai turpināt ar šo pašu vilciena sastāvu un pēc tam attiecīgi atpakaļ.

Nomas maksa šādam pakalpojumam provizoriski būtu 117 000 eiro gadā. Šādā variantā PV prognozē papildu ieņēmumus no jaunu starptautisko pasažieru piesaistīšanas (apmēram 20 pasažieru reisā) 100 286 eiro apmērā.

Viņš skaidroja, ka Lietuvas vilciens "PESA" ir paaugstinātas kvalitātes, tādēļ plānots noteikt papildu piemaksu viena eiro apmērā, kas varētu radīt vēl ieņēmumus apmēram 56 353 eiro apmērā. Tādējādi tiktu nosegta gan nomas maksa, gan iegūti papildu ieņēmumi.

Satiksmes ministrijas (SM) Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktora vietnieks, Dzelzceļa nodaļas vadītājs Patriks Markēvičs sēdē aicināja priekšlikumu atbalstīt, jo šāds savienojums arī veicinās trīs Baltijas valstu pārvadātāju sadarbību. "Latvija vissliktāk izskatās no ritošā sastāva viedokļa, tomēr Igaunija un Lietuva attīstās elektrifikācijas jomā, tādēļ Latvija var cerēt piesaistīt dīzeļvilcienus," viņš sacīja.

Sēdē tika arī skaidrots, ka visu savienojumu patlaban nevarēs veikt bez pārsēšanās Valgā, jo tā ir Igaunijas puses nostāja, tomēr notiek sarunas, lai vilciens brauktu bez pārsēšanās no Viļņas caur Rīgu uz Tartu, kā arī vēlāk uz Tallinu.

LETA jau ziņoja, ka nākamā gada sākumā tiks atklāts pasažieru vilcienu satiksmes savienojums Viļņa-Rīga-Tallina.

Latvijas vilcienu pārvadātājs PV, Igaunijas "Elron" un Lietuvas "LTG Link" sākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Kopējais braucienā pavadītais laiks no Viļņas uz Tallinu varētu aizņemt aptuveni desmit stundas.

Vilcienu satiksmes savienojums Viļņa-Rīga-Tallina Latvijā paredz pieturas - Jelgava, Rīga, Zemitāni, Jugla, Inčukalns, Sigulda, Līgatne, Ieriķi, Cēsis, Lode, Valmiera, Strenči un Lugaži.

PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors norāda, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks sākts agrāk, no šā gada 15.decembra, kad PV posmā Rīga-Valga dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā "LTG Link" dīzeļvilciena pienākšanas laikam.

Savukārt no nākamā gada 6.janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja "Elron" norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Vienlaikus "Elron" turpina darbu pie tiešā reisa Tartu-Rīga atklāšanas.

Tāpat vēstīts, ka 2023.gada decembra beigās Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Link" sāka vilciena reisus starp Viļņu un Rīgu.

Sarunas par visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētu savienošanu ar pasažieru vilcienu maršrutiem aktualizējās 2021.gada septembrī, kad, atzīmējot Eiropas dzelzceļa gadu, no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu devās Baltijas valstu ekspresis. Tajā satikās tā laika ministri, Baltijas valstu dzelzceļa nozares un Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī "Rail Baltica" ieviesēji.

Svarīgākais