Latvijā pērn drošības apsvērumu dēļ ieceļošana liegta 1302 ārzemniekiem, no kuriem lielākā daļa bija Krievijas, Moldovas un Ukrainas pilsoņi, taču iekļūšana liegta arī attīstīto rietumvalstu iedzīvotājiem, aģentūra LETA uzzināja Valsts robežsardzē.
Ieceļošana pērn liegta 1269 trešo valstu pilsoņiem. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ne ES, ne Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis.
Pagājušajā gadā ieceļošana drošības apsvērumu dēļ liegta 401 Krievijas, 377 Moldovas, 306 Ukrainas, 137 Baltkrievijas, 20 Kazahstānas, desmit Uzbekistānas, pieciem Izraēlas, trijiem Gruzijas, trijiem Tadžikistānas, diviem Lielbritānijas, diviem Kirgizstānas, diviem ASV un vienam Serbijas pilsonim.
Tāpat minētā iemesla dēļ ieceļošana liegta 33 ES pilsoņiem - desmit Rumānijas, astoņiem Lietuvas, pieciem Vācijas, trīs Igaunijas, vienam Bulgārijas, vienam Šveices, vienam Somijas, vienam Francijas, vienam Nīderlandes, vienam Polijas un vienam Portugāles pilsonim.
LETA jau rakstīja, ka Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Valsts robežsardzi Latvijas austrumu robežas šķērsošanas punktos veic pastiprinātu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku kontroli. Pārbaudes laikā iegūstot informāciju, kas liecina par ārvalstnieka radītiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, VDD sniedz robežsardzei rekomendāciju liegt ārvalstniekam ieceļošanu Latvijā.
Piemēram, Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts 2024.gada sākumā aizsardzības nozares rīkotajā diskusijā par Latvijas austrumu robežas stiprināšanu norādīja, ka Latvijas Valsts robežsardze ir novērsusi vairāku iespējamo Krievijas militārpersonu vai specdienestu darbinieku nokļūšanu Latvijā.