Sprūds komentē, vai Latvija sekos Lietuvas piemēram un izstāsies no Otavas konvencijas

Latvijas armijai ir nepieciešamais ekipējums un mīnas, kas ļauj efektīvi aizsargāt Latvijas teritoriju, ievērojot Otavas konvencijas ierobežojumus par kājnieku mīnu izmantošanu, pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Taujāts, vai Latvijai nevajadzētu sekot kaimiņvalsts Lietuvas piemēram un sākt izstāties no Otavas konvencijas, ministrs pavisam precīzu atbildi nesniedza, no vienas puses uzsverot valsts spējas aizsargāties arī konvencijas ierobežojumu ietvaros, bet no otras puses atzīmējot, ka Latvijai notiekot aktīvas konsultācijas un izvērtēšanas process par Otavas konvenciju.

Konsultācijas par konvenciju notiek ar reģionālajiem sabiedrotajiem - ar Baltijas valstīm, Poliju un Somiju, pauda ministrs, kura skatījumā svarīgi ir nodrošināt vienotu pieeju NATO austrumu flanga aizsardzībai.

Pēc ministra sniegtās informācijas, nozīmīga daļa no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spējām ir prettanku un vadāmas kājnieku mīnas, kas ir daļa no Latvijas austrumu ārējās robežas stiprināšanas plāna.

"NBS ir nepieciešamais ekipējums un mīnas, kas ļautu efektīvi aizsargāt Latvijas teritoriju arī Otavas konvencijā noteikto ierobežojumu tvērumā. Mūsu pašreizējais uzdevums ir palielināt krājumus un iegādāties tādu tehniku, kas ļautu ātri un efektīvi izvietot mīnu laukus nepieciešamības gadījumā," norādīja Sprūds.

Kā ziņots, balstoties uz armijas rekomendācijām, Lietuvas Aizsardzības ministrija ir ierosinājusi sākt valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Ministrija arī aicināja sākt par to konsultācijas ar sabiedrotajiem un Baltijas jūras reģiona valstīm.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004.gadā.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.