Aptauja: cik daudz naudu katru mēnesi Latvijas iedzīvotāji atliek "drošības spilvenā"?

© unsplash.com

Apzināta uzkrājumu veidošana nodrošina finansiālo aizsardzību negaidītu situāciju gadījumā, piemēram, pēkšņu veselības problēmu vai darba zaudējuma gadījumā.

Finanšu pakalpojumu sniedzēja "IPF Digital Latvia" iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka puse Latvijas iedzīvotāju (46%) mēnesī atliek līdz 100 eiro drošības spilvena veidošanai. Turpretī katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (25%) neplāno veidot regulārus uzkrājumus.

Kā liecina "IPF Digital Latvia" iedzīvotāju aptaujas dati, 75% respondentu plāno veidot regulārus uzkrājumus, katru mēnesi atliekot konkrētu naudas summu.

Vaicāti par plānoto ikmēneša uzkrājumu summu, 18% iedzīvotāju norāda, ka plāno atlikt 21-50 eiro mēnesī, savukārt otra populārākā atbilde ir 51-100 eiro, ko pauž 17% aptaujāto. Trešā biežāk izvēlētā atbilde (15%) ir 101-200 eiro robežās, turpretī naudas līdzekļus līdz 20 eiro plāno atlikt 11% iedzīvotāju.

"Uzkrājumu veidošana māca finanšu disciplīnu - sākot pat ar nelielām summām, piemēram, 20 eiro mēnesī, tiek attīstīta finanšu plānošanas prasme, kas ar laiku ļauj veidot arvien lielākus noguldījumus" saka "IPF Digital Latvia" vadītājs Toms Vandāns.

Turpretī 10% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka ikmēneša noguldījumu summai ir gatavi paredzēt 201-500 eiro, un 4% - pat virs 500 eiro. Ieguldījumus virs 100 eiro visbiežāk izvēlas veikt iedzīvotāji no Rīgas (36%), no kuriem 14% aptaujāto pauž, ka noguldījuma summa esot 201-500 eiro robežās.

Lai gan varētu šķist, ka noguldījumus galvenokārt veic iedzīvotāji ar stabilu karjeru, tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem visaktīvāk (85%) plāno ikmēneša uzkrājumus. Šajā vecuma grupā biežāk izvēlētā atbilde ikmēneša noguldījumu summai ir 51-100 eiro robežās, ko atzīmējuši 20% respondentu. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem regulārus iekrājumus atliek 78% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir otra apzinīgākā uzkrājumu veidotāju iedzīvotāju vecuma grupa.

Saskaņā ar aptaujas datiem, regulāri atlikt finanšu līdzekļus līdz 100 eiro mēnesī izvēlas 51% sieviešu un 41% vīriešu. Savukārt lielākas summas - virs 100 eiro mēnesī - uzkrāj 35% vīriešu un 24% sieviešu. Dati liecina, ka līdzīgs īpatsvars vīriešu (24%) un sieviešu (25%) norāda, ka neplāno veidot uzkrājumus.

Svarīgākais