Rinkēvičs aicina veidot institūciju Satversmes tiesas spriedumu izpildes uzraudzībai

© Ģirts Ozoliņš/MN

Ir jābūt vienai atbildīgai institūcijai, kas uzrauga, kā valsts vara pilda Satversmes tiesas (ST) spriedumus, svinīgajā sēdē par godu ST jaunajam darba gadam, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Uzrunā viņš aicināja Ministru kabinetu (MK) un Saeimu noteikt skaidrāku ST spriedumu izpildes procesu.

Prezidents norāda, ka ST Latvijā ir īpaša loma demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībā. Tiesa veido taisnīgu līdzsvaru starp valsts un indivīda interesēm, un ST sargā valsts demokrātiju, līdz ar ko tā sargā arī pašu Latviju.

Viņš pauda gandarījumu, ka ST ir nostiprinājusi pašaizsargājamās demokrātijas principus, norādot, ka demokrātiskai valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, lai aizsargātu vērtības, uz kurām balstās demokrātija, un nav pieļaujams, ka tās tiek izmantotas pret pašu demokrātiju.

Iepriekš vairāki ST priekšsēdētāji bija norādījuši, ka valstī būtu jāuzlabo ST spriedumu izpilde. Arī pašreizējā ST priekšsēdētāja Irēna Kucina iepriekš intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka būtu jāuzlabo ST spriedumu izpildes uzraudzība. Viņa norāda, ka ST spriedumi tiek pildīti labi, bet, kā vienmēr, no jebkuras labas kārtības ir izņēmumi.

Viņa atgādina, ka savā laikā Tieslietu ministrijā (TM) bija atbildīgā amatpersona par ST spriedumu izpildi. Toreiz tika gatavoti informatīvie ziņojumi MK, noteiktas atbildīgās institūcijas un termiņi, kādā būtu jālabo pieļautās kļūdas un jāgroza kāds no normatīvajiem aktiem. Tomēr nu jau labu laiku šis mehānisms vairs nepastāv.

Viņasprāt, risinājuma varianti var būt dažādi, bet valstī tomēr būtu jābūt centrālajai institūcijai, kura pārrauga ST spriedumu izpildi ne tikai termiņu ziņā, lai viss noritētu laikus, bet arī saturiski - juridiski precīzi. Šāda institūcija nav jāveido no jauna, bet jāizraugās atbilstošākā no esošajām. Pie tam arī šīs institūcijas atbildīgajai struktūrvienībai nav jābūt lielai, bet gan tādai, kura spēj uzturēt ekspertīzi un kontroli. Viņas skatījumā, piemēram, tā varētu būt TM vai Valsts kanceleja, kuras labi pārzina ministriju darbu un arī to, kā procesi notiek Saeimā.

Latvijā

Pēc 2020.gada martā pieņemtā Saeimas lēmuma aizliegt interaktīvo azartspēļu organizēšanu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā interaktīvo azartspēļu organizētājiem radušies zaudējumi aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, liecina interaktīvo azartspēļu organizētāju aprēķini.