Latvijai savas kritiskās infrastruktūras aizsargāšanai ir jārīkojas gudri, lai nedotu iespējas Krievijai sarīkot provokācijas, kurām varētu būt smagas sekas, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Runājot par to, kādas Latvijai ir iespējas aizsargāt savu zemūdens infrastruktūru Baltijas jūrā, ministrs atzina, ka, ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju, patlaban viņš diezgan skeptiski raugās uz iespējām kaut ko mainīt starptautiska regulējuma līmenī, tomēr tālākā nākotnē šādu iespēju nevarot izslēgt.
"Mums ir jāsēžas un jādomā primāri tieši par sākotnējo aizsardzību, ko mēs varam darīt šodien (..), bet ekonomiskās zonas ekskluzīvajos ūdeņos rīkoties ar bruņotu spēku pret citas valsts kuģi - pašlaik tas tiek regulēts kā neatļauts," sacīja Kozlovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvijas potenciālā rīcība, mēģinot aizsargāt savu infrastruktūru, varētu tikt interpretēta kā starptautisko jūras tiesību pārkāpums, tad Krievijai tas pat varētu būt izdevīgi. Līdz ar to mums sava aizsardzība ir jāstiprina gudri, lai nepieļautu jebkādas nepārdomātas provokācijas, kas var izraisīt smagas sekas, sacīja ministrs.
Attiecībā uz Baltijas jūrā iegremdētā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" kabeļa sabojāšanu Kozlovskis pauda skepsi par Zviedrijas prokuratūras sākotnējo atzinumu, ka tā nav bijusi sabotāža. Viņam liekoties aizdomīgi, ka tieši pēdējā gada laikā notiek tik daudz it kā nejaušu navigācijas kļūdu un sliktu apstākļu sakritību, kuru rezultātā tiek bojāta Krievijai nedraudzīgu valstu infrastruktūra.
Savukārt, runājot par aizvadītajā nedēļas nogalē notikušo Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pieslēgšanos Eiropas vienotajam energotīklam, Kozlovskis informēja, ka iekšlietu dienesti turpina strādāt pastiprinātā režīmā līdz piektdienai, 14.februārim, bet par tālāko darbu vēl tiks lemts.
Pēc ministra teiktā, pirms Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL Krievijas un Baltkrievijas propagandas kanāli mūsu virzienā raidīja tik plašu dezinformācijas vilni par iespējamu elektroapgādes krīzes iestāšanos, ka nevar izslēgt arī kādus reālus sabotāžas aktus, lai mēģinātu panākt minēto draudu piepildīšanos dzīvē.