Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vakar skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kas ir bāzes pensijas un kāpēc tās nāksies ieviest par spīti tam, ka valsts tās nevar atļauties maksāt.
Bāzes pensiju pamatojums īss un skaidrs - ar sociālo budžetu pārskatāmā nākotnē pensionāriem caurmērā nepietiks fiziskai izdzīvošanai. Ja valsts uzskatīs par nepieļaujamu bada nāvi un, Latvijas apstākļos, arī nosalšanu kā ļoti izplatītu veco cilvēku nāves cēloni, tad par šo cilvēku uzturēšanu pie dzīvības nāksies piemaksāt no valsts pamatbudžeta. Šo piemaksu sauks par bāzes pensiju, kas visiem pamatā vienāda minimālo izdzīvošanas vajadzību segšanai. Caur sociālo budžetu izmaksāto tagadējo pensiju atstās kā prēmiju, lai labāk dzīvotu tie, kuri veikuši sociālajā budžetā lielākas iemaksas.
Klusu ciešot tiek pieņemts, ka summārā legālā alga un no tās atskaitītās sociālās apdrošināšanas iemaksas daudz maz atspoguļo katra cilvēka darba ieguldījumu, lai Latvija pastāvētu kā valsts un kā teritorija, kurā ir uzbūvēti ceļi un tilti, darbojas elektroapgāde, ūdensvads utt. Skaļi šādus apgalvojumus labāk neizteikt, jo tā var izprovocēt traci par to, ka 90% no normālai dzīvei pietiekamu pensiju saņēmējiem ir bijušie Saeimas u.c. deputāti un augstākie ierēdņi, ieskaitot valsts lieluzņēmumu pārvaldniekus. Tādu ļaužu labi ja 10% no kopējā pensionāru skaita un atlikušajiem 90% var ienākt prātā, ka šo ļaužu nākamās pensijas tikpat netaisnīgi lielas kā tagadējās algas. Tāpēc valsts aparāts kopš Krišjāņa Kariņa pirmās valdības izveidošanas apspriež bāzes pensijas kā vienu no veidiem, kā piesegt pārāk uzkrītošo cilvēku materiālo nevienlīdzību. .
Pašreiz vidējā pensija aizvieto pensionāriem apmēram pusi no vidējās algas. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda vidējo darba algu pēc nodokļiem pērnā gada septembrī 1 204 eiro apmērā un vidējo vecuma pensiju pagājušā gada decembrī 617,29 eiro apmērā. Protams, vidējā pensija ir tīri aritmētisks rādītājs starp 4 740 pensijām zem 20 eiro un 10 533 pensijām - virs 1 500 eiro šeit par piemēru kalpojošajā decembrī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nesadala nosacīti lielo pensiju saņēmējus sīkākās grupiņās ar dažiem 15 000 eiro un lielāku pensiju saņēmējiem.
Tagadējā nevienlīdzība starp pensionāriem jau ir nostūmusi pamanāmi lielu daļu tagadējo pensionāru zem tāda iztikas līmeņa, kāds pārskatāmā nākotnē draud lielākajai daļai pensionāru un kādu izsaka vidējās pensijas attiecība pret vidējo algu:
Šeit par pamatu ņemts attēls no Labklājības ministrijas prezentācijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, bet paspilgtināta dzeltenā līkne, kas parāda vidējās pensijas samazināšanos pret vidējo algu gadījumā, ja bāzes pensija netiek ieviesta laikā 2029. līdz 2050. gadam. Virs šis līnijas vairākas citas līknes, kas attēlo bāzes pensiju ieviešas dažādos variantus. Šo variantu skaitliskās vērtības šobrīd izteiktas mainīgu pieņēmumu formā un tāpēc var palikt kā pelēcīgas josliņas jeb solījumu mākonīši virs lejupejošās līnijas, kas attēlo samazinājumu tai daļai, kādā nākamo pensionāru pensijas aizvietos viņu pēdējo algu pirms pensionēšanās.
Par iespējamo sākumpunktu bāzes pensiju maksāšanai 2029. gads norādīts atbilstoši tādam aprēķinam, ka līdz tam gadam valstij jātiek galā ar to maksājumu piešķiršanu, kādi pēc būtības jau tagad atbilst bāzes pensijai. Proti, valsts no pamatbudžeta piemaksā vienādu summu par katru nostrādāto gadu pirms 1996. gada, kad tika ieviesta tagadējā pensiju rēķināšanas metode atbilstoši nevis sociālo iemaksu ilgumam darba gados, bet iemaksu apmēram kādreiz latos un tagad eiro. Piemaksa par senajiem darba gadiem kompensē pensionāriem to laiku, kad viņu čaklais darbs un lielās iemaksas netika uzskaitītas. Uzskaitīt tās ar atpakaļējošu datumu tehniski pārāk sarežģīti vai pat neiespējami, tāpēc valsts maksā par senajiem darba gadiem atbilstoši savām iespējām. Diemžēl šo iespēju valstij gandrīz vai nav. Piemaksas tika ieviestas tā sauktajos “treknajos gados”, atceltas tiem sekojošajos krīzes gados un pēc ilgas tiesāšanās tagad tiek atjaunotas pakāpeniski ar mērķi visiem pensionāriem tās pierēķināt līdz 2029. gadam. Pēc tam sekotu izmaiņas, palielinot šīs piemaksas kvantitatīvi gan par katru gadu, gan - galvenais - arī par darbu pēc 1996. gada. Un šīm piemaksām tiktu dots jauns, skaists nosaukums.
Jaunā nosaukuma ieviešanas jēga ir uzrunāt tagad samērā jaunus cilvēkus, ka nākotnē atmaksāsies viņu darbs Latvijā tagad. Valsts šo darbu ņems vērā un kaut daļēji kompensēs tad, kad tagad strādājošie kļūs veci. Ja pensiju lielumam ne naudā, bet procentos ļaus slīdēt uz leju dabiskā gaitā, tad šie procenti kļūs tik mazi, ka cilvēkiem nebūs vispār nekādas motivācijas maksāt nodokļus vispār un sociālo nodokli jo īpaši. Citiem vārdiem sakot, mazie aizvietošanas procenti brīdina par mazu pensijas pirktspēju, sacīsim 2050. gadā, jo nākotnes cenas taču būs pieskaņotas nākotnes darba algām.
Taču, no otras puses, bāzes pensijas nemotivē neko vairāk kā atrasties darbā ilgus gadus. Tās nemotivē šo gadu laikā intensīvi strādāt, pelnot lielu algu oficiāli vai vismaz reāli “aploksnēs”. Vieni var izvēlēties taupīt veselību un strādāt maz par mazu algu ar cerībām baudīt ilgas vecumdienas ar labu veselību un bāzes pensiju, kas nebūs atkarīga no sociālās apdrošināšanas maksājumiem, bet citi var izvēlēties strādāt daudz tur, kur lielu daļu algas izmaksā nelegāli.
Ir jāizskaidro divas lietas. Pirmā - kāpēc tiek pieņemts, ka aizvietošanas procenti slīdēs uz leju. Otrā - kāpēc tagad zemo pensiju saņēmēji vēl var izdzīvot ar mazākām pensijām to reālajā izteiksmē attiecībā pret cenām, nekā varēs izdzīvot nākotnes pensionāri. Abus paredzējumus pamato tagadējā zemā dzimstība, kuras dēļ būs ļoti maz darbinieku pēc pārdesmit gadiem.
Pensiju samazināšanos attiecībā pret algām noteiks tas, ka pensiju budžeta ieņēmumi atkarīgi no strādājošo skaita, bet izdevumi - no pensionāru skaita. Ja sociālās iemaksas veiks aizvien mazāk cilvēku un saņems aizvien vairāk cilvēku, tad pensijas pret algām procentos samazināsies pat tad, ja nomināli pensijas augs atbilstoši algu pieaugumam. Tagadējos nemierīgos laikos neviens vairs neliks galvu ķīlā, ka nav iespējama eiro vai kādas citas Latvijā līdz 2050. gadam ieviestas valūtas hiperinflācija, kas padara pensionārus par izdzīvot nespējīgiem miljonāriem, kad algas un cenas aiziet miljardos.
Darbinieku skaita samazināšanās rezumē to, ka ir aizvien mazāk ģimeņu, aizvien mazāk ģimeņu ar bērniem, aizvien mazāk bērnu ģimenēs un galu galā aizvien vairāk bezbērnu pensionāru. Ja pensionāram bērnu nav, tad neesošus bērnu nekādi nevar piedabūt, lai viņi uztur savus vecākus kaut ne caur nodokļiem, bet tiešā veidā; tas pats un vēl trakāk, kad pensionāra bērni ir pensionāri bez bērniem. Jo šādu pensionāru vairāk, jo grūtāk un arī neefektīvāk risināt katra trūcīgā pensionāra problēmas atsevišķi tādā veidā, kādā valsts uzdevusi rīkoties pašvaldībām. Bāzes pensiju ieviešana ir šo problēmu risināšana centralizēti.
Varianti pensiju palielināšanai uz valsts pamatbudžeta rēķina K. Kariņa pirmās valdības laikā saukti par pensiju sistēmas pilnveidošanu, vairākas reizes izrēķināti Labklājības ministrijā un iesniegti izskatīšanai valdībā, taču tā arī palikuši bez izskatīšanas. K. Kariņa otrās valdības laikā šie plāni nilikti malā, bet Evikas Siliņas valdības deklarācijā atkal aktualizēti kā solījums veikt pasākumus “pensiju apmēra adekvātam apmēram, tādējādi kompensējot svārstības darbaspējīgo iedzīvotāju demogrāfiskajā noslodzē”. Valdības rīcības plānā ierakstīts, ka “Labklājības ministrija izstrādās/aktualizēs Koncepciju par pensiju sistēmas pilnveidošanu 2025. gada laikā un līdz 30.10.2026. iesniegs to izskatīšanai MK.”
Ļaunas mēles melš, ka šāds darba grafiks der tikai 15. Saeimas priekšvēlēšanu šovam, jo vēlēšanām jānotiek 2026. gada septembrī vai oktobrī. Pēc tām 30. oktobrī Latvijā būs palikusi tehniska valdība, kas nekādus tālejošus lēmumus nepieņems. Vēl ļaunākas mēles pauž, ka tagadējā valdība ar savu deklarāciju tad jau sen būs izjukusi.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pieteicās steidzināt bāzes pensiju koncepcijas izstrādi, lai kaut cik noteiktus apveidus tā iegūtu ne 2026., bet 2025. gada beigās.
