SM: Šogad "Rail Baltica" projektam papildus nepieciešami vairāk nekā 60 miljoni eiro
Valdībā nerimst kaislības ap trūkstošo naudu “Rail Baltica” projektam. Šoreiz gan nav runa par daudzajiem miljardiem, kas būs vajadzīgi nosacīti tālākā nākotnē. Satiksmes ministrijā jau šogad prasa vēl 60 miljonu eiro, un koalīcijas kolēģi par to ir skeptiski, ziņo TV3.
Dramatiski iekavētajā, sadārdzinātajā un pārvaldības problēmu nomāktajā “Rail Baltica” projektā daudz runāts par iztrūkstošajiem vairākiem miljardiem eiro, kas būs nepieciešami tuvākajos gados, taču ir arī, tā teikt, degošas vajadzības jau drīzumā.
Vakar valdība lēma atvēlēt vairāk nekā trīs miljonus eiro Baltijas valstu kopuzņēmumam “RB Rail”. Tā gan ir tikai aptuveni trešā daļa no kompānijas prasītā šogad. Igaunija un Lietuva savus maksājumus jau bija veikušas, un Latvijas laikus nesegtās starptautiskās saistības jau izraisīja pat draudus vispār apturēt “RB Rail” aktivitātes Latvijā.
Un arī šis vēl nav viss, Satiksmes ministrija sarēķinājusi, ka tā sauktajam gadsimta projektam šogad papildus nepieciešami vairāk nekā 60 miljoni eiro.
Lielākā daļa no šīs iztrūkstošās summas šogad saistīta ar tā sauktajiem virsrēķiniem no būvniekiem par tiem darbiem, kas veikti starptautisko dzelzceļa staciju celtniecībā. Arī to pabeigšana joprojām ir zem jautājuma zīmes projektā.
Politiķi, grandiozā dzelzceļa projekta realizētāji un citi iesaistītie šodien sanāca kopā, lai spriestu par “Rail Baltica” aktualitātēm, tai skaitā akūtajām naudas lietām. Satiksmes ministrijā skaidro, ka projektā izmaksas - gan tehniskās, gan administratīvās - pastāvīgi tiekot samazinātas, bet šā gada vajadzībām nevienam nevajadzētu būt pārsteigumam.
“Jā, tas netika iekļauts šā gada budžetā. Nesakoties uz to, ka Satiksmes ministrija uz to norādīja, bet bija svarīgi valdībā vienoties par šīs pirmās kārtas ieiešanas scenāriju, kas mums veiksmīga izdevās. Tagad konceptuālu šķēršļu šo lēmumu pieņemšanai nav. Mums Satiksmes ministrijā nav ne mazāko šaubu, ka šīs saistības ir jāpilda. Lai cik rūgtas mums visiem tās šķistu, skaidrs, ka par pagātnes kļūdām ir jānorēķinās.”
Valdībā gan par to nav vienprātības. Zaļzemnieki uzsver - ja tagad atver budžeta sarunas, daudzos desmitus miljonu eiro varētu virzīt, piemēram, demogrāfijas problēmu risināšanai, nevis “Rail Baltica”. Projekta ieviesēji joprojām neesot līdz galam sapratuši, ka darbojas ierobežota finansējuma apstākļos. Kaut kādas atkāpes pieļaujamas tikai ārkārtējos apstākļos.
“Vadībai ir jāspēj strādāt ar to budžetu, kas ir. Ja mēs šo pozīciju kaut kādā veidā mainīsim, tad mēs ļoti ātri atgriezīsimies pie deviņiem miljardiem. Tur, es jau saprotu, ir bezizmēra investīciju iespējamība. Ja ļaus, tad tērēs tā, ka nemaz neliksies.”
Satiksmes ministrijā gan akcentē, ka no šīm saistībām nekur neaizbēgt.
“Es ļoti ceru, ka būs arī politisks atbalsts, jo tā ir tikai un vienīgi atbildīga pozīcija. Protams, paralēli ir jāvērtē atbildības, kas ir saistītas ar to, kā mēs esam šajā situācijā nonākuši, bet šeit strausa taktika un slēpšanās no šiem rēķiniem nepalīdzēs.”
Satiksmes ministrijas budžetā šādas naudas neesot, tāpēc gaidāmas grūtas diskusijas, kur šos līdzekļus rast un kā to izdarīt, negrozot šā gada valsts budžeta likumu. Tam jau būtu vajadzīgs politiski smags Saeimas lēmums.