Gaidāmas būtiskas izmaiņas banku kartēs
Katru gadu tūkstošiem cilvēku iekrīt krāpnieku slazdos un zaudē savus ietaupījumus. Tiek veikti arvien jauni drošības pasākumi, lai cilvēki nevarētu atdot naudu krāpniekiem, un šī iemesla dēļ var mainīties arī mums pierastās bankas kartes, raksta “tv3.lt”.
Starptautiskās maksājumu sistēmas "Mastercard" viena no galvenajām funkcijām ir nodrošināt, lai ar bankas karti apmaksātā nauda tiktu droši pārskaitīta uz pārdevēja kontu. Tātad, pērkot preces vai pakalpojumus internetā un norēķinoties par pirkumiem ar bankas karti, parasti ir jāievada tās 16 ciparu kods, kas ir uzdrukāts uz katras kartes.
Ja krāpnieki uzzina šo ciparu secību un dažus citus kartes īpašnieka datus, jūs riskējat zaudēt savus ietaupījumus.
Taču drīzumā iepriekšminētā koda uz kartēm varētu nebūt vispār - pagaidām bankas uz jauninājumu raugās piesardzīgi, taču atzīst, ka tas nodrošinātu lielāku drošību maksājumiem.
“Mastercard” plāno noņemt 16 ciparu identifikācijas numuru no savām kredītkartēm un debetkartēm - atsakoties no šī numura kartēs, to īpašnieki un arī klientu bankas konti tiktu identificēti citos veidos, piemēram, pēc biometriskajiem datiem: sejas attēla, pirkstu nospieduma un citiem.
“Mastercard” cer, ka šis jauninājums samazinās krāpšanu.
Bankas “Citadele” Baltijas fondu pārvaldes un tirdzniecības finanšu daļas vadītājs Romas Čereška pastāstīja, ka iespēja iegūt “Mastercard” maksājumu kartes bez konkrēta 16 ciparu identifikācijas numura pastāv jau vairākus gadus.
Tiesa, bankām, kas izsniedz kartes, tā pagaidām nav obligāta prasība. "Ja šī kārtība kļūtu obligāta, bankas “Citadele” klientiem šo izmaiņu dēļ nerastos papildu izmaksas un viņu kartes tiktu nomainītas pret jaunām, beidzoties esošo karšu derīguma termiņam," sacīja R. Čereška.
Bankas pārstāvis uzsver, ka slēpts identifikācijas numurs var samazināt krāpšanas risku. Taču, kā norāda R. Čereška, satraucoši ir tas, ka cilvēki paši mēdz krāpniekiem atklāt sensitīvus datus. "Piemēram, paroli, lai pieteiktos internetbankā vai maksājumu kartes PIN kodu, vai klikšķina uz ļaunprātīgām saitēm, lai veiktu pārskaitījumu. Tāpēc svarīgākais ir veicināt iedzīvotāju informētību, dalīties ar informāciju par krāpnieku metodēm, kritiski izvērtēt ienākošās ziņas, saites, citu informāciju," ieteica R. Čereška.
“SEB” bankas karšu un maksājumu risinājumu produktu vadītājs Lietuvā Gintauts Giržadas pastāstīja, ka līdz šim mūsu reģionā nav paziņots skaidrs datums un prasības iepriekšminētajai “Mastercard” maiņai.
"Visticamāk, nākotnē tiks izsludināts pārejas periods un izmaiņas tiks ieviestas ar dabisku maksājumu karšu atjaunošanu," viņš sacīja.
“Swedbank” pārstāvis Ģitis Verčinsks sacīja, ka kredītiestādei ir jāievēro “Mastercard” izvirzītās prasības: "Tehniskās prasības maksājumu kartēm nosaka starptautiskās maksājumu karšu organizācijas atbilstoši starptautiskajiem ISO standartiem, kas jāievēro gan maksājumu karšu izdevējbankām, gan personalizēšanas uzņēmumiem."
"Tāpēc "Swedbank" kā licencētam “Mastercard” biedram, kuram ir tiesības izsniegt un apkalpot šīs organizācijas maksājumu kartes, ir jāievēro šīs prasības un jānodrošina savlaicīgas izmaiņas," viņš sacīja. Pēc viņa teiktā, jau šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta maksājumu karšu drošībai un tiek īstenoti drošības pasākumi. "Piemēram, norēķini ar viedierīcēm, kad norēķiniem tiek izmantots nevis kartes numurs, bet cits ierīcē saglabātais kartes numura ekvivalents, kartes dati tiek drukāti kartes aizmugurē, lai tos nevarētu redzēt, uzrādot karti terminālī, viedierīcē tiek nosūtīti paziņojumi par karšu maksājumiem, darījumu fiksēšanai tiek izmantota biometriskās pārbaudes metode un citi," viņš uzskaita.
Vai arī “Visa” karšu īpašnieki redzēs šādas izmaiņas, lai viņi nekļūtu par krāpšanas upuriem?
Ne visas bankas izmanto “Mastercard” pakalpojumus, tomēr karšu organizāciju tehniskās specifikācijas bieži vien ir balstītas uz līdzīgiem standartiem, tāpēc klienti var sagaidīt, ka arī “Visa” nākotnē spers līdzīgu soli kā “Mastercard”.
Šobrīd populāri kļūst "tokenizētie" maksājumu risinājumi, piemēram, “Google Pay” un “Apple Pay”, kur 16 ciparu kartes numurs nav nepieciešams - šajos maksājumos karšu dati tiek "tokenizēti" - tas nozīmē, ka reālu kartes datu vietā tiek izmantoti unikāli "žetoni". Maksājuma darījuma laikā ierīce - tālrunis, pulkstenis - darbojas kā kartes "žetonu" nesējs, tāpēc nav jāievada kartes dati. Maksātāju var ērti pārbaudīt, izmantojot biometriskās identifikācijas metodes - pirkstu nospiedumu, sejas atpazīšanu -, padarot maksājumus drošākus un ērtākus.
Banku pārstāvji uzsver, ka 2024. gadā lielākā daļa iedzīvotāju visās trijās Baltijas valstīs saskārās ar vismaz vairākiem maldināšanas mēģinājumiem - ar krāpnieciskiem zvaniem, e-pastiem un ziņām.
Lietuvā krāpšanas mēģinājumu piedzīvojuši 79% iedzīvotāju, Latvijā - 85 procenti, Igaunijā 86 procenti, liecina pētījumu kompānijas “Norstat” dati.
Kā norāda “Luminor” bankas Krāpšanas risku vadības vadītājs Lins Sadeckas, no statistikas viedokļa Latvijas un Igaunijas kopējie rezultāti ir līdzīgi, savukārt Lietuvā ar krāpšanas mēģinājumiem sastopas ievērojami retāk. Piemēram, nedaudz vairāk kā puse Lietuvas iedzīvotāju (51%) tiek apkrāpti vairākas reizes gadā, savukārt Latvijas iedzīvotāji vēl biežāk - 58%, bet igauņi - 47%.
Atšķirība starp krāpšanas gadījumiem, salīdzinot cilvēkus ar minimāliem, vidējiem un augstiem ienākumiem, nav būtiska. Piemēram, cilvēks, kurš pelna līdz 550 eiro mēnesī, saskaras ar pat vairāk krāpnieku mēģinājumiem viņus apkrāpt (48%) nekā tas, kura neto alga sasniedz 2 tūkstošus eiro (44 procenti). “Šī tendence liecina, ka visiem ir jāuzmanās no krāpniekiem, lai cik nopelnītu," atzīmē eksperts. Gandrīz piektā daļa Lietuvas iedzīvotāju ik mēnesi nonāk krāpnieku uzbrukumā (18%), līdzīgi mēneša rādītāji ir arī Latvijā (17%) un Igaunijā (24%).
Interesanti, ka arī vecums nenosaka to, cik bieži mēs saskarsimies ar potenciālu krāpšanu - visās vecuma grupās krāpšanas uzbrukumi tiek piedzīvoti aptuveni vienlīdz bieži.
Tikai vidēji 8 procenti Baltijas valstu iedzīvotāji nekad nav saskārušies ar krāpniekiem.