Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), veidojot priekšlikumus Eiropas Komisijas (EK) ekodizaina ietvaros, iestāsies par Latvijas interesēm saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu.
Melnis aģentūrai LETA norādīja, ka EK priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, bet šobrīd priekšlikums ir apturēts.
Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni," pauda Melnis.
Viņš norādīja, ka jau 2018.gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk - nu jau 2023.gadā Latvija kopā ar vairākām citām ES dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030.gadam.
Ministrs skaidroja, ka ir jābūt iespējai turpināt enerģijas ražošanā izmantot ilgtspējīgi iegūtu meža biomasu, īpaši individuālajā mājsaimniecību apkurē.
"Pilnībā atteikties no malkas individuālajā apkurē nav iespējams, īpaši attālākos Latvijas reģionos, kas ir vienīgais apkures veids. Kamēr tirgū nav aprobētas lieljaudas atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas centralizētajā siltumapgādē, tikmēr iestāsimies par ilgtspējīgu meža biomasu kā vienu no siltumenerģijas ražošanas avotiem ES," pauda Melnis.
Viņš arī norādīja, ka 2023.gadā mājsaimniecību siltumapgādē - aptuveni 41% veidoja meža biomasas kurināmais. Meža biomasas kurināmā patēriņš mājsaimniecību vidū gadiem ejot ir saglabājies salīdzinoši stabils.
"Lai gan diskusijas paredzamas komplicētas, Eiropai jāņem vērā, ka Latvijā kurināmo šķeldu, atšķirībā no citām ES valstīm, īpaši dienvidu valstīm, šobrīd prioritāri iegūst kā mežizstrādes blakus produktu vai, piemēram, attīrot no krūmiem ceļmalas grāvjus," norādīja Melnis, skaidrojot, ka attiecīgi Latvijas koksnes izmantošanas ierobežojumiem, nav piemērojamas citām ES valstīm līdzīgas prasības.
Viņš uzsvēra, ka diskusijas par koksnes izmantošanu apkurē, bijušas gan Latvijā, gan Eiropā un Latvija turpinās uzturēt prasību neierobežot mūsu valstī koksnes izmantošanu apkures vajadzībām. Arī pērn aprīlī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šādas diskusijas aizritēja.
Melnis pauda, ka, ņemot vērā gaisa kvalitātes prasības, nepieciešamību mazināt gaisa piesārņojumu, un arī energoefektivitātes prasības, Latvijā būtu kopumā nepieciešams mazināt malkas apkures risinājumus, tos aizstājot ar bezemisiju tehnoloģijām (siltumsūknis, elektroenerģija, saules kolektori) vai malkas apkuri aizstājot ar citām energoefektīvām apkures tehnoloģijām. Vienlaikus jebkādus pienākumus, ierobežojumus vai aizliegumus būtu jāattiecina uz lielākas jaudas sadedzināšanas iekārtām, bet individuālās apkures jautājumus jārisina ar atbalsta programmām un/vai tehnisko palīdzību.
Ministrs arī norādīja, ka šādiem risinājumiem ir pieejamas Klimata un enerģētikas ministrijas atbalsta programmas mājsaimniecībām. EKII programma sniedz iespēju saņemt valsts atbalstu, lai uzstādītu savā dzīvojamā mājā videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas - saules paneļi, saules kolektorus, siltumsūkņus, granulu katlus un citas iekārtas līdz 2029.gada 31.decembrim.
Melnis pauda, ka Klimata un enerģētikas ministrijas rūpīgi seko līdzi izmaiņām dažādu energoresursu izmantošanā ES valstīs un iestājamies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām arī turpmāk izmantot malku, kas ir viens no ilgtspējīgiem resursiem Latvijā.