LELB arhibīskapa amata kandidāts Laugalis: Šādas smagas situācijas [izvarošana] nevar būt par iemeslu, lai veiktu abortus

Luterāņu baznīca Latvijā atrodas zināmu pārmaiņu priekšā. To varētu salīdzināt ar skrējēju, kurš ir piekusis, ir pārvarēta distance un grūtības, taču finišs vēl nav redzams, tādēļ baznīcai ir vajadzīga jauna elpa, intervijā LETA atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa amata kandidāts Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis.

Viena no sarunas tēmām skar abortus.

Vai jūsu vadībā LELB iestāsies par abortu aizliegumu?

Mēs uzskatām, ka aborts ir dzīvības izdzēšana. Svētie raksti saka, ka cilvēks sākas kopš ieņemšanas brīža. Visskaistāk tas Bībelē parādās Marijas un Elizabetes tikšanās laikā, kad Elizabetes miesās esošais Jānis Kristītājs atpazina Marijas miesās esošo Kristu, kurš bija tajā vecumā, kad parasti tiek atļauts veikt abortu. Tas visskaidrāk apliecina, ka cilvēks sākas jau no ieņemšanas brīža. Šo dzīvību izdzēst nedrīkst. Tas ir grēks. Mūsu baznīcas uzskats ir, ka mazais embrijs ir cilvēks cilvēkā. Man ir skumji par uzskatu, ka sievietes varā ir dot vai nedot dzīvību. Mūsu ķermenis nepieder mums, tas pieder Dievam, kas mūs ir radījis, vai Kristum, kurš mūsu dēļ ir miris pie krusta un augšāmcēlies. Sievietei ir dota tik brīnišķīga iespēja laist pasaulē jaunu dzīvību. Katra sieviete var iet Jaunavas Marijas ceļu, kas teica: "Es esmu Tā kunga kalpone, lai ar mani notiek pēc Viņa prāta." Bez tam, mūsu demogrāfija ir tik negatīvā un kritiskā stāvoklī, ka mūsu tautai ir vajadzīgs katrs bērniņš, kurš ir ieņemts.

Diemžēl reālā pasaule ir ļoti sarežģīta. Pirms kāda laika bija ziņa, ka Latgalē kāda 13 gadus veca meitene palika stāvoklī pēc tam, kad viņu bija izvarojis brālis. Tas, protams, jautājumu par abortu aizliegumu padara daudz neviennozīmīgāku.

Tādos gadījumos cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, viņus nevajag atstāt vienus ar savām sāpēm, ir jābūt līdzās kādam, kas var palīdzēt šausmīgajā situācijā rast kādu drošības salu. Bet šādas smagas situācijas nevar būt par iemeslu tam, lai vispārīgi veiktu abortus. Ja baznīca neaicina aizliegt abortus, tad tā nepilda savu aicinājumu. Taču baznīcai ir arī jābūt tai, kas palīdz šādās smagās situācijās. Un valstij vajadzētu palīdzēt jebkurai organizācijai, tostarp arī baznīcu organizācijām, kas palīdz jaunajām māmiņām, kuras cietušas no vardarbības.