ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa komandas tuvināšanās ar Vladimiru Putinu un asā vārdu apmaiņa ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltā nama Ovālajā kabinetā ir satraukusi politiķus, plašsaziņas līdzekļus un ekspertus Eiropā, Baltijā, Lielbritānijā, Ukrainā. Kas turpmāk notiks ar NATO, vai iespējams šajos jaunajos apstākļos paļauties uz ASV?
“Eiropas līderus ir atstājusi pilnīgā nesaprašanā atklātā tuvināšanās starp Trampu un Putinu - un ne pārāk smalkie mājieni, ka ASV varētu atteikties no pienākuma aizstāvēt Eiropas sabiedrotos,” raksta raidsabiedrība BBC. Pēc Otrā pasaules kara Rietumeiropas valstis pievienojās ASV un Kanādai, lai izveidotu NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizāciju), lai cīnītos pret toreizējo Padomju Savienību. Alianses slavenais 5. pants paredz, ka NATO dalībvalstis aizstāvēs sabiedroto, ja tam kāds uzbruks. ASV vienmēr ir bijusi enkurvalsts, bet tagad atklāti tiek uzdoti jautājumi par NATO nākotni - topošais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka viņa mērķis būs panākt neatkarību no ASV drošības ziņā. "Pēdējā laika notikumi ir parādījuši, ka Tramps ir iedragājis NATO, iedragājis tās ģenerālsekretāru un iedragājis kolektīvās aizsardzības 5. pantu," pauž Lielbritānijā bāzētās domnīcas "Chatham House" Eiropas programmas vadītāja Armīda van Rija. Lai gan Trampa administrācija saka, ka tā neizstājas no NATO un joprojām ir apņēmusies veidot partnerattiecības aizsardzības jomā ar Eiropu, tā ir brīdinājusi, ka tā "vairs nepieļaus nelīdzsvarotas attiecības, kas veicina atkarību". D. Tramps ir konsekventi teicis Eiropas sabiedrotajiem ievērojami palielināt savas finansiālās iemaksas, taču, pēc ekspertu domām, satraucoši ir tas, kā šis vēstījums tiek nodots, kad Ukrainā plosās karš - lielākā drošības krīze kontinentā pēdējo gadu desmitu laikā. “Trampa laikā ASV ir sākušas pat veicināt Krievijas mērķus,” sacīja “Chatham House” aizsardzības analītiķe Minna Alandere. "Šķiet pat, ka Tramps ir nomainījis komandu un spēlē Krievijas pusē." Par to, pēc ekspertu domām, liecina uzslava Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kuram viņš piezvanīja šī mēneša sākumā - pirmā telefonsaruna starp Balto namu un Kremli kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirms trim gadiem
Tāpat arī pagājušajā nedēļā notikušās ASV un Krievijas sarunas, kuru mērķis bija izbeigt karu Ukrainā, tomēr izslēdza Ukrainas amatpersonas un Eiropas sabiedrotos. Tāpat arī uzbrukumi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kuru Tramps nosauca par "diktatoru". "Šis karš ir daudz svarīgāks Eiropai nekā mums - mums ir liels, skaists okeāns kā šķirtne," sacīja D. Tramps. Cik drošs ir 5. panta “lietussargs”?
NATO līguma 5. panta formulējums vienmēr ir ticis saprasts kā automātisks dalībvalstu — un vissvarīgāk, ASV militārpersonu — pienākums aizstāvēt citas dalībvalstis, ja rodas tāda vajadzība. Bet tas ne vienmēr nozīmē karaspēka nosūtīšanu. Piemēram, ja Igaunijai uzbruktu Krievija, ASV varētu nosūtīt vienu novērošanas lidmašīnu atbalstam, un "tas atbilstu 5. panta burtam", BBC skaidro Londonas aizsardzības un drošības ideju laboratorijas “Royal United Services Institute” analītiķis Edvards Arnolds. "Nekas neliecina, ka ASV ir jāpieliek visi spēki," viņš sacīja. "Taču iepriekšējo ASV prezidentu laikā vienmēr ir bijis pieņēmums, ka tas notiks, tāpēc tagad cilvēki sāk uztraukties." ASV ir dominējošā militārā lielvalsts NATO, kas uzņemas aptuveni 70% atbildības. ASV Eiropā ir izvietojušas vairāk nekā 100 000 karavīru. NATO ir paļāvusies uz ASV lidmašīnām, kas uzpilda degvielu gaisā, uz karaspēka vai krājumu pārvietošanu ar lidmašīnām un militāro mobilitāti. ASV nodrošina arī lielāko daļu kodolieroču, kā arī nozīmīgus loģistikas un izlūkošanas rīkus. Un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā - NATO augstākais militārais vadītājs - vienmēr ir bijis amerikānis, un amerikāņi ieņem lielāko daļu augstāko NATO lomu. "Tā kā ASV ir militāri tik varenas, tās vienmēr ir bijušas dabiskas NATO līderes," saka eksperte Armīda van Rija. Viņa pauž, ka neviens cits Eiropas NATO sabiedrotais nevar iekļūt šajā telpā, "jo nevienam nav tādu spēju vai karaspēka līmeņa".
ASV jau desmit gadus pirms Trampa brīdināja, ka Eiropai būs jāpastiprina aizsardzība. Džo Baidena vadībā ASV paziņoja, ka to galvenā drošības prioritāte būs Indijas un Klusā okeāna teātris, konkurējot ar Ķīnu un tādējādi novirzoties no Eiropas. Krievijas iebrukums Ukrainā ASV pievērsa uzmanību Eiropai. Bet Trampa virzība pēdējās pāris nedēļās ir stimulējusi nopietnas pārdomas. Taču laikā, kad Eiropa sprieda par drošības jautājumiem, Baltijas valstis uz šo tikšanos neuzaicināja. "Sky News", atsaucoties uz anonīmu avotu, vēstīja, ka Baltijas valstis par to nav priecīgas.
Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir pieaugušas šaubas par ASV iesaisti Eiropas drošībā.
Tramps ir sācis sarunas ar Krieviju par miera līgumu kara Ukrainā izbeigšanai, taču šajās sarunās nav iesaistīta Ukraina un Eiropa. Saistībā ar to uz ASV pēdējās dienās devās Francijas prezidents Emanuls Makrons un arī Lielbritānijas premjerministrs.
Pagājušajā piektdienā Baltajā namā ar asu vārdu pārmaiņu bez rezultāta beidzās Trampa un Zelenska tikšanās, vēl vairāk saasinot bažas par transatlantisko attiecību saspīlējumu.
Tikšanās Ovālajā kabinetā laikā žurnālists no Polijas jautāja Trampam par ASV saistībām Eiropas austrumu flanga drošības garantēšanā. Tramps īpaši uzteica Poliju, kas ir būtiski palielinājusi savus aizsardzības izdevumus, taču, runājot par Baltijas valstīm, sacīja, ka "arī tās ir sarežģīta apkaime" un ASV pildīs savas saistības pret NATO, bet arī NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jāpilda savas saistības.
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska sīvā strīda Baltajā namā Lietuvas amatpersonas paudušas atbalstu Ukrainai, sakot, ka tā nekad nepaliks viena. “Ukraina, tu nekad nepaliksi viena (“Ukraine, you will never walk alone),” piektdien X publicēja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Arī ārlietu ministrs Ķēstutis Budris rakstīja X, sakot, ka Eiropas svarīgākais uzdevums ir mobilizēt pilnīgu atbalstu Ukrainai. "Visa politiskā, diplomātiskā, finansiālā un militārā atbalsta mobilizācija Ukrainai ir Eiropas galvenais uzdevums," pauda Budris. Lietuvas sabiedriskais medijs “Lrt.lt” vēsta, ka vēlāk Budris sazvanījies ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu, lai “atkārtoti apstiprinātu Lietuvas ilgtermiņa atbalstu un apņemšanos panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā”.
ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska asā konfrontācija Baltā nama Ovālajā kabinetā 28. februārī ir tikai padziļinājusi bažas. Daudzi Igaunijas līderi un drošības eksperti atbalstīja Ukrainu, vienlaikus asi kritizējot Trampu un viceprezidentu Dž. D. Vensu, lai gan daži uzskatīja, ka Zelenskim varētu būt noderējusi izsvērtāka pieeja, raksta izdevums “Estonian World”.
Igaunijas prezidents Alars Kariss videosarunā ar Lielbritānijas premjerministru seru Kīru Stārmeru un Latvijas un Lietuvas līderiem uzsvēra, ka Eiropai ir jāgarantē Ukrainai nepārtraukta militāra palīdzība un jābūt gatavai palielināt atbalstu. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas drošība ir ļoti svarīga visai Eiropai, un aicināja palielināt aizsardzības izdevumus un gatavību. Kariss arī atzinīgi novērtēja Apvienotās Karalistes un Francijas vadītās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai, norādot, ka Eiropai ir jāuzņemas vadība, bet ASV atbalsts joprojām ir būtisks. Igaunija ir atvērta drošības garantijām, taču uzstāj, ka tām ir jābūt uzticamām un atturošām.
Rietumu līderiem reaģējot uz pēdējo Ukrainas attiecību pārrāvumu ar ASV, Igaunijas politiķi lielā mērā ir nosodījuši izturēšanos pret Volodimiru Zelenski viņa nesenās vizītes laikā Vašingtonā. Taču Igaunijas galēji labējās Konservatīvās Tautas partijas, kas pazīstama ar nosaukumu EKRE, līderis Martins Helme lietas redz citādi. Kaismīgos ierakstos sociālajos medijos Helme apsūdzēja Zelenski par apzinātu sarunu sabotēšanu, diplomātijas noraidīšanu un nepareizu sava svara aprēķinu pret Donaldu Trampu. "Viņš devās uz Vašingtonu, gaidot beznosacījumu atbalstu, un tā vietā viņš saņēma publisku aizrādījumu," rakstīja Helme. "Viņš mēģināja pasniegt Trampam lekcijas par mieru, bet viņam lika atgriezties, kad būs mieram gatavs." Helme pauž, ka ASV piedāvājušas Ukrainai stratēģisku investīciju darījumu apmaiņā pret piekļuvi dabas resursiem, kas ir Kijivas labākais risinājums ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes un netiešās drošības garantiju nodrošināšanai. Taču tā vietā, lai izmantotu izdevību, Zelenskis iesaistījies publiskā strīdā ar Trampa komandu, pieprasot dalību NATO un turpmāku militāro palīdzību. "Tā vienkārši lietas netiek darītas," Helme pamāca. "Viņš domāja, ka varētu šantažēt Trampu, un saņēma tieši to, ko bija pelnījis."
Latvijas diplomātija neļaujas emocionālām reakcijām, komentējot ASV amatpersonu izteikumus par karu Ukrainā, norādīja ārlietu ministre Baiba Braže
Viņas ieskatā nav nepieciešams komentēt ASV prezidenta Donalda Trampa pēdējo dienu izteicienus saistībā ar karu Ukrainā. "Komentēt izteicienus, kas rada retorikas spirāli, nav jēgas. Viss ir definēts mūsu rīcībā un mūsu vārdos," teica amatpersona, uzsverot, ka ASV prezidents vēlas izpildīt priekšvēlēšanu solījumu - panākt mieru.
Braže to teica pirms Zelenska un Trampa salamāšanās Ovālajā kabinetā, taču skaidrs, ka Latvijas Ārlietu ministrijas rāmi apdomīgais stils nemainās.
“Vakar tiešām bija slikta diena gan Ukrainai, gan Eiropai, gan savā ziņā arī ASV, pasaulei kopumā,” sestdien LTV “Panorāmā” sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, ka daudzi un dažādi aspekti vēl tiks skatīti un vērtēti, bet jau šobrīd ir jāsāk runāt par to, kur mēs esam šodien un kas ir jādara rīt un tuvākajā laikā.
