Likumā "Par zemes dzīlēm" plāno noteikt regulējumu oglekļa dioksīda (CO2) pazemes krātuvju izveidošanai, paredz šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatītais likumprojekts.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) priekšlikums paredz likumā iekļaut punktu par CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu.
Paredzēts, ka CO2 ģeoloģisko iesūknēšanu un uzglabāšanu varēs veikt tādos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos, kas ir litostratigrāfiskas formācijas ar skaidri izšķiramiem un kartējamiem iežu slāņiem.
CO2 ģeoloģiskās uzglabāšanas vietas izmantošanai operatoram būs jāsaņem uzglabāšanas licence. Par licences izsniegšanu vai grozījumu izdarīšanu tajā operators maksās valsts nodevu. Nodevas apmēru un maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).
Likumprojekts paredz, ka MK noteiks CO2 ģeoloģiskās uzglabāšanas izpētes un uzglabāšanas licencē iekļaujamo informāciju, kā arī licences izsniegšanas, pārskatīšanas, grozījumu izdarīšanas, aktualizācijas un atcelšanas kārtību. Tāpat tiks noteikti kritēriji un kārtība oglekļa dioksīda plūsmas pieņemšanas uzglabāšanai.
MK arī noteiks prasības un kārtību, kādā operators veiks oglekļa dioksīda iesūknēšanas iekārtu, uzglabāšanas kompleksa un apkārtējās vides monitoringu, kā arī prasības licences nosacījumu izpildes novērtēšanai. Turklāt MK noteiks arī CO2 ģeoloģiskās uzglabāšanas vietu uzraudzības kārtību un prasības veicamajiem pasākumiem oglekļa dioksīda noplūžu vai tā uzglabāšanas pārkāpumu gadījumā.
KEM valsts sekretāre Līga Kurevska skaidroja, ka paredzētās likuma normas pārņemtas no Eiropas Komisijas direktīvas.
Viņa arī teica, ka Latvijā ir apmēram 15 pazemes veidojumi, ko varētu izmantot dabasgāzes vai CO2 uzglabāšanai. Lielākais šāds veidojums ir vietā, kur izveidota Inčukalna pazemes gāzes krātuve, bet ir arī citas vietas, galvenokārt, Kurzemē.
Likumprojekts kopumā paredz vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā.
Komisija šodien skatīja likumprojektu trešajā lasījumā, tomēr laika trūkuma dēļ visus priekšlikumus nepaspēja izskatīt.
Jau ziņots, ka Saeima otrajā lasījumā grozījumus likumā "Par zemes dzīlēm" Saeima apstiprināja janvārī.
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu zemes dzīļu pārvaldības sistēmu, stimulējot zemes dzīļu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu un kontroli. Tas izstrādāts pēc Valsts kontroles ieteikumiem.
Tāpat ziņots, Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, tika secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.
Šādai situācijai iemesli esot vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.
Valsts kontrole pēc veiktās revīzijas sniedza 13 ieteikumus.