Krievijas organizēto sabotāžas aktu intensitāte Latvijā var pieaugt, intervijā laikrakstam "Diena" izteicies iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).
Ministra vērtējumā, kopš pagājušā gada hibrīdkarš, "kas jau sen ir realitāte", pārgājis jaunā fāzē, kad Latvija un Eiropa kopumā sāk saskarties jau ar sabotāžas un diversijas aktiem. Latvijā šādu uzbrukumu piemērs ir Okupācijas muzeja dedzināšana.
"Tā tendence diemžēl mazumā neiet. Ir informācija, ka Krievijas puse tam velta arī papildu resursus, un Latvija, protams, šajā ziņā nav unikāla valsts. Šie sabotāžas akti tiek vērsti ne tikai pret mums. (...) Valsts drošības dienests pamatā ir tas, kas iegūst apsteidzošu informāciju gan pats, gan sadarbībā ar kolēģiem Baltijas valstīs un tālāk, kā arī spējis aizturēt virkni personu. Tas ir palīdzējis izstrādāt arī preventīvus aizsardzības pasākumus dažādiem objektiem," stāstījis politiķis.
Kozlovska vērtējumā, šādu sabotāžas aktu intensitāte varētu pieaugt, ko var saistīt ar Latvijas konsekvento līderību nostājā attiecībā uz atbalstu Ukrainai, "kas nevar palikt bez sekām no ienaidnieka puses".
Pēc ministra vārdiem, Krievijai mērķtiecīgi palielinot resursus sabotāžas aktu veikšanai, mēs simtprocentīgi neesam pasargāti. Šobrīd atbildīgajiem dienestiem ir izdevies sekmīgi to darīt, bet nākotnē ministrs prognozē, ka incidentu skaits varētu tikai pieaugt, ja kaut kā ļoti būtiski nemainīsies ģeopolitiskā situācija.
Taujāts, kādi ir Krievija mērķi ar šiem sabotāžas aktiem, ministrs atteicis, ka pilnīgi drošu atbildi nevarot sniegt, bet runa varētu būt par mūsu rīcībspējas testēšanu ar nolūku noskaidrot, kā mēs spējam atklāt un izmeklēt. "Pašreiz notiek tādu marginālu personu ar kriminālu pagātni iesaiste tā, lai mēs par šiem sabotāžas aktiem varētu runāt, bet tieša Krievijas drošības iestāžu personu iesaiste nebūtu saredzama. Tas tiek darīts tā, lai viņa nebūtu saredzama."
"Es negribu tagad izvirzīt kādas sazvērestības vai izraisīt paniku, ka tas ir tests un gatavošanās kaut kam nopietnākam, taču izslēgt mēs to nevaram," piebildis politiķis, "iespējams, šobrīd notiek cenšanās saprast, kā šie mūsu algoritmi strādā, jo sabotāžas akti notiek ļoti atšķirīgos objektos."
Taujāts, kādiem scenārijiem Latvija primāri gatavojas - hibrīdkara operācijai vai konvencionālam iebrukumam, Kozlovskis sacījis, ka primāri viss virzās uz to, ka "mēs gatavojamies militārajam scenārijam".
"Tāpēc arī ir šī Baltijas aizsardzības līnija, kas izriet no militārā rakstura. Virzāmies arī uz Valsts robežsardzes pretdarbošanās spēju vairošanu jau citā līmenī, ne vairs tikai runājot par civiliedzīvotājiem, kas ir robežpārkāpēji, bet diversantu grupu sabotāžu, kas jau ir bruņota konflikta gadījumā. Tādas spējas mēs attīstām. Tāpat skaidrs, ka mēs attīstām arī reaģēšanas spējas un sadarbību šo sabotāžas aktu novēršanai," teicis Kozlovskis, "militārā puse dara savu, lai attīstītu spējas aizstāvēt mūsu valsti militāri."