Šodien, 15. aprīlī, preses konferencē iekšlietu ministrs informēja mediju pārstāvjus, ka Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu ar objektu sarakstu, kuri varēs saņemt ERAF finansējumu III kategorijas patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai. Projekts ir nodots starpinstitūciju saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā).
Preses konferencē piedalījās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, pulkvedis Mārtiņš Baltmanis, un Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Sarakstā iekļauti 570 objekti (no kuriem 453 ir pašvaldību īpašumā un 117 valsts īpašumā), kuriem paredzēts piešķirt ERAF finansējumu, lai tie tiktu aprīkoti atbilstoši III kategorijas patvertņu prasībām. Finansējums no ERAF plānots 22,2 miljonu eiro apmērā.
No pašvaldību īpašumā esošajiem objektiem Kurzemes plānošanas reģionā paredzēts finansējums 65 patvertņu ierīkošanai, Latgales - 60, Vidzemes - 66, Zemgales - 55 un Rīgas plānošanas reģionam - 207 patvertņu ierīkošanai.
Šobrīd VUGD ir apsekojis vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību objektu un atzinis par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem vairāk nekā 1600.
Ministrs atzīmēja, ka patvertņu jautājuma risināšanā Latvija ir priekšā gan Lietuvai, gan Igaunijai. Paredzētais finansējums 570 objektiem ir tikai sākuma posms, un jau notiek sarunas par EEZ finanšu instrumenta finansējuma piesaisti tālākai patvertņu pielāgošanai.
ERAF finansējums kļuva iespējams, pateicoties arī citu nozaru atbalstam, kas ļāva citām programmām atvēlētos līdzekļus novirzīt patvertņu ierīkošanas vajadzībām.
Tāpat tika uzsvērts, ka, lai varētu praktiski sākt risināt patvertņu jautājumu, bija nepieciešams sakārtot normatīvo regulējumu. Iekšlietu ministrija 11. februārī iesniedza Saeimā grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kas nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī paredz regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.
M. Baltmanis iepazīstināja ar patvertņu apsekošanas procesu, kā arī kritērijiem, pēc kuriem tika
izvērtēti objekti, kurus iekļaut finansējuma saņēmēju sarakstā. Objekti tika vērtēti pēc to atbilstības III kategorijas patvertņu prasībām, atrašanās vietas, platības, kā arī pieejamības iedzīvotājiem un evakuācijas iespējām.
Savukārt G. Reinsons informēja par situāciju attiecībā uz patvertņu iespējām Rīgā. Viņš uzsvēra nepieciešamību veidot patvertnes kā dubultas funkcijas objektus - lai tās tiktu izmantotas arī ikdienas vajadzībām, ne tikai militāra apdraudējuma gadījumā.
Ļoti būtiska ir arī sadarbība ar privāto ēku īpašniekiem. G. Reinsons informēja, ka kopā ar VUGD ir plānots uzsākt pilotprojektu, kas veicinātu šo sadarbību. Ir plānots apsekot daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai izstrādātu vadlīnijas šo pagrabu pielāgošanai patvertņu vajadzībām, kā arī sniegt citu veidu atbalstu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem.
III kategorijas patvertnes ir paredzētas, lai mazinātu sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi. Tās var tikt izveidotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u.c.), kā arī cokola stāvos.