Valsts policijas (VP) priekšnieks Artis Velšs stāsta, ka atradis līdzekļus, lai policijas darbiniekiem paaugstinātu algas, un pielikums, iespējams, gaidāms jau šovasar. Nauda radusies, jo darbinieki masveidā pamet policiju, ik dienu palielinot vakanču skaitu.
Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs Neatkarīgajai norāda, ka situācija policijā šobrīd ir kritiska un tuvākajā laikā tiks meklēti risinājumi, lai apturētu darbinieku aizplūšanu.
Sola pielikt
Pēc A. Velša sacītā LNT raidījumā 900 sekundes, pēdējā laikā vakanču skaits policijā pieaudzis no 500 līdz 700 un galvenais aiziešanas iemesls ir zemā darba samaksa. Lai motivētu atlikušos darbiniekus, vakanču radītais ietaupījums, tautas valodā runājot, tiks sadalīts uz galviņām. A. Velšs gan norāda, ka ietaupījums nav tik liels, kā varētu cerēt, – tie esot «tūkstoši latu», taču labā ziņa – algas pielikums varētu būt jau šā gada jūlijā. Kaut arī vidēji tie būtu 20 līdz 30 lati, pēc A. Velša domām, gada griezumā summa nebūt nav maza.
Vēl policija ietaupīs līdz ar ieplānoto reformu, kuras rezultātā tiks atņemtas dienesta pakāpes atbalsta funkciju veicējiem – grāmatvežiem, finansistiem, personāla speciālistiem un tamlīdzīgi. Ilgtermiņā šāda reforma ļaus ietaupīt trīs līdz četrus miljonus latu, izkalkulējis A. Velšs.
Situācija ir dramatiska
A. Štokenbergs, kurš pirms trim nedēļām pārņēma pienākumus no bijušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces, Neatkarīgajai ar nožēlu atzīst, ka situācija policijā ir dramatiska. Atbildot uz jautājumu – kāds ir kritiskais brīvo vakanču skaits, kad policija vairs nespēs veikt savus pienākumus, ministra vietas izpildītājs norāda, ka šāda situācija ir jau šobrīd. Pēc A. Štokenberga aprēķiniem, vakanču skaits ir nevis 700, bet ap 1000. Šāds skaitlis rodas, ja neaizpildītajām štata vietām piepluso dekrēta atvaļinājumā esošās darbinieces un izdienas pensiju sasniegušos.
Komentējot A. Velša paziņojumu, ka policijā beidzot tiks paaugstinātas algas, A. Štokenbergs ir piesardzīgs: «Gribu palabot Velša kungu, ka tas nebūs vienkāršs algu paaugstinājums, bet gan uz rezultātu tendēts atalgojums». Proti, līdz 15. jūlijam viņš uzdevis sagatavot priekšlikumus par diferencētas atalgojuma sistēmas ieviešanu, kas nozīmē, ka piemaksas, prēmijas un citas atzinības tiks noņemtas atbalsta funkciju veicējiem un novirzītas reālā darba darītājiem – organizētās noziedzības apkarotājiem, patruļdienestam u. c. «Šim pasākumam nauda mums ir,» saka A. Štokenbergs.
Solījumiem netic
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns ar nožēlu secina, ka A. Velša solījumi, visticamāk, ir tikai tukši vārdi. «Vakanto amatu skaits ir daudzveidīgs – daudzu gadu garumā tas bijis šo 500 darbinieku robežās, bet algas nav palielinātas. Turpretī darba slodze nav samazinājusies. Esmu dzirdējis, ka daudzi kolēģi netiek galā. Piemēram, kriminālprocesos izmeklētāji meklē iemeslus, lai lietu atteiktu un samazinātu darba apjomu,» stāsta A. Augustāns. Pieaugošo policistu aizplūšanu viņš nevērtē kā kritisku – darbinieku masveida aiziešana jau notikusi 2009. gadā štatu samazināšanas laikā. «Daudzi grib atgriezties, bet policija viņus darbā neņem. Tas ir absurdi – viņi atvaļina labākos darbiniekus, bet tajā pašā laikā sūdzas par brīvām štata vietām,» norāda A. Augustāns.
Jāpiebilst, ka pēc Jēkabpils traģiskās policistu laupīšanas VP galvgalī tika nolemts nopietni pārskatīt amatu savienošanu policijā, taču šobrīd situācija nav būtiski mainījusies. Proti – aptuveni 20% policistu apvieno pamatdarbu ar citiem pienākumiem. «Tas ir daudz, taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju un atalgojuma apmēru, un to, ka lielākā daļa šo darbinieku godprātīgi pilda savus pamatpienākumus, īpašus riska momentus nesaskatu,» saka A. Velšs.