Lai arī pirmdien koalīcijas partijām vēl jāvienojas, kuru no iespējamiem variantiem mājokļa nodokļa ieviešanai izvēlēties, par 2010. gada budžeta pieņemšanu Saeimā šobrīd bažu nav.
Valdība ārkārtas sēdē piektdien politiski vienojās par pasākumiem, lai nākamā gada budžets atbilstu starptautisko aizdevēju izvirzītajiem nosacījumiem par budžeta deficīta samazināšanu 500 miljonu latu apmērā. Saeimā budžets, pie kura vēl jāveic tehnisks darbs, nonāks līdz 28. oktobrim. Budžeta deficīts varētu būt pat nedaudz mazāks par aizdevēju noteikto augstāko robežu – 8,5% no IKP, pēc sēdes norādīja finanšu ministrs Einars Repše (JL). 2010. gada budžets uzskatāms par krīzes budžetu, tomēr tas Latvijai ļaus turpināt saņemt starptautisko aizdevumu, stabilizēt finanšu situāciju un virzīties uz ekonomikas atveseļošanu, atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Mājokļa nodokļa ieviešana, ko iepriekš nobremzēja Tautas partija (TP), un atteikšanās no ieceres samazināt ģimenes valsts pabalstu, ir divi lielākie kompromisi, ko piektdien panāca koalīcija, kas uz apspriedi sanāca vēl pirms valdības sēdes. Šo pabalstu, kas ir astoņu latu liels, augustā saņēmuši vairāk nekā 374 000 bērnu, un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) to uzskata par būtisku atspaidu daudzām Latvijas ģimenēm. 9,7 miljonus latu, ko Finanšu ministrija (FM) bija plānojusi iegūt, samazinot šo pabalstu no astoņiem uz sešiem latiem, nodrošinās, ieviešot nodokli uzņēmumiem par tiem piederošu automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām.
Lielākoties ieņēmumus budžetā plānots palielināt uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes palielināšanas rēķina, kā arī veicot nekustamā īpašuma nodokļa bāzes izmaiņas. TP uzsvēruši, ka nodokļu sloga palielināšana krīzes laikā ir nepareizs lēmums, tāpat no cita koalīcijas partnera TB/LNNK politiķiem ir izskanējis, ka V. Dombrovska valdība īsteno "ekonomikas saldēšanas kursu". Tomēr finanšu ministrs E. Repše piektdien uzsvēra, ka arī pēc šīm izmaiņām Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, saglabāsies zemāks nodokļu ieņēmumu īpatsvars. Nākamgad tie plānoti 30,1% apjomā no IKP, kamēr Eiropā vidēji šis apjoms esot 39,8%. E. Repše brīdināja, ka pie tik zema nodokļu ieņēmumu īpatsvara Latvija nevarēs atļauties saglabāt līdzšinējo izdevumu apmēru, vienlaikus finanšu ministrs bija optimistisks, ka tas valstij ļaus nodrošināt straujāku ekonomikas atveseļošanos.
Valdība piektdien arī apstiprināja jau iepriekš FM piedāvātos pasākumus, kā samazināt budžeta izdevumu daļu. Par 15 miljoniem latu tiks veikts samazinājums valsts parāda vadībai, par 1,5 miljoniem latu samazināti līdzekļi muitas kontroles punkta Grebņeva modernizācijai, par 3 miljoniem latu samazinātas dotācijas transportam.