Siguldā atklāta ūdens dzemdību zāle

Latvijā pirmā ūdens dzemdību zāle ar sertificētu profesionālo vannu tagad pieejama Rīgas rajona slimnīcā Siguldā. Par 225 latiem ikviena topošā māmiņa savu jaundzimušo var laist pasaulē daudz ērtākos un modernākos apstākļos.

Lai gan ūdens dzemdības nav jaunums, profesionālā vanna grūtniecēm līdz šim Latvijā nekur nav bijusi pieejama. Dzemdības notikušas pielāgotās vannās un baseinos. Slimnīcas galvenais ārsts, ķirurgs Valdis Siļķe stāsta: «Pirms diviem gadiem saistībā ar veselības aprūpes reformu, kad valsts pārtrauca dzemdību apmaksu, mums bija izvēle – dzemdību nodaļu slēgt vai attīstīt, piedāvājot pacientiem kvalitatīvus pakalpojumus par maksu. Mēs izvēlējāmies darbu turpināt.»

Valda Tamane, kura jau 28 gadus strādā par vecmāti un pēdējos piecus pieņem tieši ūdens dzemdības, uzteic vannas ērto dizainu, atvieglojot darbu gan vecmātei, gan pašai māmiņai. «Silts ūdens mazina sāpju sajūtu, pastiprinās asinsrite, kļūst aktīvāka vielmaiņa, un arī bērnam ir mazāka slodze,» pozitīvās ūdens dzemdību iezīmes uzsver V. Tamane. Ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 32 un augstāka par 37 grādiem, norāda vecmāte un piebilst – ja ūdens dzemdību laikā rodas kādas problēmas, turpat blakus atrodas arī parastā dzemdību zāle.

V. Siļķe stāsta, ka vannā nodrošināta stabila iekāpšana, sēdvieta ir īpaši pielāgota grūtniecei un dzemdību procesam, tāpat tā ir aprīkota ar liānu – metāla stieņu pārkari ar iesietu dvieli, kurā grūtniece dzemdību laikā var ieķerties, tādējādi atvieglojot procesu. Jauno iekārtu neviena grūtniece vēl neesot izmēģinājusi, taču galvenais ārsts atklāj, ka gribētājas jau esot.

Vanna iegādāta Šveicē un izmaksājusi 10 300 latu. Slimnīcas personāls rēķina, ka piecu gadu laikā tā varētu atmaksāties. «Ja plānojam, ka gadā būtu vismaz 500 dzemdību, no kurām 10% ūdenī, tad teorētiski viss sanāktu,» spriež V. Siļķe. Vannas izstrādes procesā kopā strādājuši gan dizaineri, gan akušieri, tādējādi radīts gan vizuāli, gan funkcionāli kvalitatīvs produkts.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.