13. novembrī akcijas tomēr būs

Internetā vairākkārt izskanējuši komentāri un aicinājumi 13. novembrī rīkot protesta akcijas un nekārtības, taču drošības iestādes pagaidām pilsonisko aktivitāti neuztver nopietni. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka 13. datums apzināti ir padarīts par mītu, uz kura pleciem būvēt dažādas konspiratīvas teorijas.

"Internetā laiku pa laikam parādās uzsaukumi 13. datumos iet un kaut ko darīt, pret kaut ko protestēt. Šiem paziņojumiem trūkst mērķa, un tas parāda, ka mudinājumi nav nopietni organizēti. Manuprāt, cilvēki ir sapratuši, ka nav jēga iet kādu sist vai dauzīt logus," saka ministre.

Protestēs ar zvaniņiem

Projekts Pēdas par masu nekārtībām 13. novembrī neko nav dzirdējis, taču nolēmis šajā dienā rīkot akciju Turies, Latvija! un jau ieguvis atbalstītājus. "Darīsim visu, lai mēs visi izdzīvotu un paliktu šajā zemē. Iestāsimies viens par otru," rakstīts paziņojumā. Pēdas 13. novembrī no pulksten 9 līdz 9.10 rītā aicina iziet ielās, skandināt zvaniņus un domāt par līdzcilvēkiem. "Trīspadsmito datumu, turklāt piektdienu uzskata par nelabu dienu. Lai mūsu domām būtu lielāks spēks, atcerēsimies senās tradīcijas, kad tika izdzīti ļaunie gari, – ņemsim līdzi zvaniņus un šo rītu iezvanīsim, lai Latvija kļūst tīra no negodīgiem politiķiem, krāpniekiem un zagļiem," mudina Pēdu pārstāvis Renārs Niedra.

Aicinājumam atsaukušās vairākas skolas un biedrības, tostarp Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS). "Manuprāt, tā ir ļoti humāna un vienojoša ideja, kura emocionāli līdzinās Baltijas ceļam. Braukšu uz Maltu, kur notiek Eiropas mākslinieku konference, un tur nodošu šo ideju tālāk. Uzskatu, ka šāda akcija uzrunās arī valdību. Tas būtu tikai normāli, ja arī deputāti un ministri šajā dienā izietu ielās," uzskata LKS priekšsēdētāja Ieva Romanova.

Ārsti un policisti nepiketēs

Mediķi šo akciju atbalstīt negrasās. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka tā ir savlaicīga un cilvēkiem ir tiesības paust attieksmi pret valdības politiku. V. Keris pieļauj, ka būs atsevišķi mediķi, kuri zvaniņus skandinās, taču oficiāli šajā pasākumā ārstu arodbiedrība piedalīties negrasās. "Ņemot vērā, ka valdībai atradās 25 miljoni, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību gada divos pēdējos mēnešos, kā arī augstākajā līmenī saņēmām solījumu, ka mediķu algas nākamgad nesamazinās, mums nav pamata rīkot kādas protesta akcijas," saka V. Keris.

Arī Neatkarīgā policistu arodbiedrība (NPA) zvaniņu skandināšanu atbalstīt negrasās. NPA priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Melnalksnis uzsver, ka policisti apzināti izvairās no šādiem pasākumiem, jo daudzi kārtībsargi baidās, ka protestējot viņi zaudēs darbu. Savukārt tie, kuri iziet ielās, nes nepamatoti lielu atbildību, uzskata A. Melnalksnis. "Mēs problēmas varam risināt citos veidos, piemēram, informējot par situāciju starptautiskos medijus, kā arī piketējot pie Eiropas Savienības nama vai pārstāvniecībām ārzemēs. Mēs turpināsim sadarboties ar tiem deputātiem, kuri atbalstīs iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisiju," kareivīgi noskaņots ir A. Melnalksnis.

Gaiša doma neizslēdz grautiņu

Kaut arī zvaniņu skandēšana plānota kā miermīlīgs pasākums, nav izslēgts, ka tajā varētu notikt asumi, uzskata Baltijas Praktisko psihologu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Caics. "Gan Latvijas, gan ārzemju piemēri rāda, ka lielākā daļa protesta akciju, pat ja tās plānotas miermīlīgi, beidzas ar incidentiem. Vienmēr parādās kāda grupiņa, kas grib par sevi atgādināt, jo tā ir maza un vēlas, lai viņu rindas palielinātos," saka psihologs.

Ja pāris dienas pēc protesta akcijas tās dalībnieki nesaņems atgriezenisko saiti, proti, kādu mutisku atbildi vai rīcību no valdības, šī vienaldzība var pamudināt uz ekstrēmu rīcību.

Iekšlietu ministre Neatkarīgajai vairākkārt apliecina, ka speciāla gatavošanās šiem pasākumiem nenotiek, taču situācija tiek kontrolēta un drošības iestādes ir gatavas reaģēt.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.