Eksperts: policija Ogres noziedznieku bēgšanas gadījumā rīkojās pēc plāna

© F64 Photo Agency

Vairākums ogrēniešu par faktu, ka šonedēļ no Ogres policijas iecirkņa izolatora izbēguši noziedznieki, uzzinājuši no masu medijiem.

Eksperti policijas ātro reaģēšanu vērtē kā vienu no pozitīvajiem piemēriem, kas apliecina, ka Valsts policija, par spīti ilgstošai darbinieku skaita samazināšanai, joprojām spēj darboties augstā līmenī.

«Remontdarbi vienmēr saistīti ar nestandarta un pat ekstrēmām situācijām, piemēram, aizturēto ēdināšana. Paldies Dievam, ka šādas situācijas nav pārāk izplatītas,» saka kriminologs Andrejs Vilks.

Bijušais Valsts policijas (VP) priekšnieks Juris Rekšņa atceras vairākus gadījumus, kad noziedznieki bēguši no izolatora, un tie pārsvarā notikuši apsardzes nolaidības dēļ. «Bēgšana nav nekas neparasts, un visbiežāk šādos gadījumos vainīgs cilvēcīgais faktors,» stāsta J. Rekšņa.

Pēc policijas sniegtās informācijas, no Ogres iecirkņa bija izbēguši trīs noziedznieki – divi no viņiem apsūdzēti par zādzībām, bet viens par laupīšanu, slepkavības mēģinājumu un izvarošanām. VP priekšnieks Ints Ķuzis norāda, ka vainīgie atspieduši logu restes – izolators bijis nesen remontēts. Pirms remonta Ogres policijas iecirkņa izolatorā logu vietā bijuši stikla bloki, taču, tā kā tie neatbilda Eiropas Savienības prasībām, tie nomainīti ar logiem un restēm. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsver, ka apstākļi, kādos atrodas izolatori, ir ļoti bēdīgi. Padomju laikā būvētās celtnes neatbilst Eiropas Savienības drošības prasībām, tāpēc viņš uzdevis pārbaudīt visu Latvijas izolatoru stāvokli.

Turpretī A. Vilks, diskutējot ar studentiem, nonācis pie atziņas, ka, pēc būtības, izolatori atbilst visām drošības prasībām. «Cita lieta – cik taktiski pareizi tiek realizēta apsardze. Tas ir jautājums par darbinieku skaitu, kuri ved aizturētos uz tualeti, ēdināt vai pastaigā. Viņi vistiešākajā mērā atbildīgi par kārtību iecirkņos,» saka A. Vilks. Eksperts atceras, ka, piemēram, Kuldīgā izolators nav atbildis drošības prasībām un tāpēc šobrīd tas vairs nedarbojas.

Par bēgšanu no Ogres policijas iecirkņa ierosināta dienesta izmeklēšana, un pēc pirmajām dienām I. Ķuzis rezultātus vēl nekomentē. Visticamāk, ka notikušā apstākļus noskaidrot nebūs grūti, jo izolatorā bijusi vēl viena persona, kura nav izbēgusi. Pagaidām policija pieļauj, ka logu režģi, visticamāk, nebija kārtīgi iemūrēti.

Noziedznieki tika aizturēti dažas stundas pēc izbēgšanas, un vairāki Neatkarīgās aptaujātie ogrēnieši vēl vakar par šo notikumu bija pārsteigti. Pēc A. Vilka domām, tas apliecina, ka policija rīkojusies pēc iepriekš sagatavota plāna.

Atgādinām, ka nedēļas sākumā no Ogres policijas iecirkņa izbēga trīs noziedznieki, kuri tika atrasti Aizkraukles mežā. Izbēgušo meklēšanā bija iesaistīti vairāk nekā 100 policistu un dienesta suņi. Policisti apzinājuši iespējamās vietas, uz kurieni bēgļi varēja doties, meklēšanā tika iesaistīti arī autovadītāji, kas sniedza informāciju par iespējamām aizdomīgām personām. Ļaundari bēguši, izmantojot nejaušus autobraucējus, paslēpušies mežā, kur arī tika aizturēti.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais