Eksperte: Siksnis ir laba ziņa radio klausītājiem

© LETA

Par jauno Latvijas Radio (LR) vadītāju kļuvis tā ilggadējais darbinieks Jānis Siksnis, kurš pēdējo pusotru gadu vadīja radio ziņu dienestu. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins stāsta, ka J. Siksnis izvēlēts, jo piedāvājis stabilāko radio vadīšanas modeli.

Mediju eksperte Anda Rožukalne prognozē, ka jaunais LR vadītājs pratīs ne tikai radio noturēt esošajā līmenī, bet arī attīstīt.

NEPLP J. Siksni atbalstīja vienbalsīgi – tas bija vienīgais nosacījums, ar kādu padome bija nolēmusi iecelt jauno LR vadību. Ja NEPLP rindās viedokļi atšķirtos, radio vadītājs būtu jāieceļ jaunajai padomei. «Es vēl būtu padomājis starp diviem kandidātiem, ja runa būtu nevis par stabilitāti, bet strauju attīstību, bet šajā situācijā es domāju, ka tas ir pareizi no sabiedrības interešu viedokļa,» J. Sikšņa ievēlēšanu komentē Ā. Kleckins. Līdzīgi domā arī LR darbinieki – pagājušajā nedēļā kolektīvs veica iekšējo aptauju, un 95% atbalstīja J. Siksni.

«Viņš ievēlēts pamatoti – par viņa vadības prasmēm liecina kaut vai tas, ka pēdējo pusotru gadu, kamēr viņš vadīja radio ziņu dienestu, tā kvalitāte uzlabojās – tika atjaunināti ziņu formāti, un faktiski viņš pierādīja, ka ir spējīgs kolektīvu iedvesmot,» saka mediju eksperte A. Rožukalne.

Jaunais LR vadītājs uzskata, ka radio būtu vairāk jāpiestrādā pie krievu auditorijas piesaistīšanas un to varētu panākt, izveidojot saturīgākus raidījumus krievu valodā. Par kvalitatīvāku saturu, ne tikai mūzikas atskaņošanu būs jādomā arī LR 2, taču pārmaiņas nenotiks tuvākajā laikā. «Tam, kas pašlaik skan ēterā, šajā gadā lielām pārmaiņām nevajadzētu būt. Par kaut kādu formāta maiņu varam runāt nākamajā gadā. Gribētu, lai visi interneta lietotāji jau šogad pamanītu izmaiņas mūsu mājaslapā, lai tas nav tikai arhīvs,» saka J. Siksnis.

Arī runājot par jaunā sabiedriskā medija izveidi, viņš nav tik dedzīgs kā vairākums iespējamo jaunās NEPLP kandidātu. Diskusijās J. Siksnis līdz šim norādījis, ka ar vienota sabiedriskā medija izveidi nevajadzētu steigties, īpaši uzsverot, ka redakcionāli radio un televīzijai arī nākotnē jādarbojas atsevišķi. Mediju eksperte A. Rožukalne gan prognozē, ka J. Siksnis sabiedriskā medija izveidi apzināti nekavēs. «Pašlaik ir pieejams tikai medija koncepcijas karkass – J. Siksnis ir ieturēts, jo nav konkrēti zināma medija menedžmenta struktūra. Arī budžeta sadalījums pagaidām nav skaidrs, vien frāze, ka tam jābūt taisnīgam,» saka A. Rožukalne. Vērtējot radio attīstību kopumā, turpmāko piecu gadu laikā klausītāju skaits nemazināsies, uzskata eksperte. Par to liecinot fakts, ka pēdējo piecu gadu laikā radio klausītāju skaits bijis nemainīgs. «Radio klausīsies arī turpmāk, to biežāk darīs internetā,» vērtējot radio perspektīvu attiecībā pret televīziju un internetu, teic A. Rožukalne.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais