Šampētera iedzīvotāji traģēdijā vaino rūpnīcu sargsuņus

Šampētera ielas vakaros ir tukšas – iedzīvotāji baidās, ka arī viņiem varētu uzbrukt suņi, kuri pagājušajā nedēļā saplosīja uzņēmuma NP Business Centre sētnieci.

Sarunā ar Neatkarīgo rajona iedzīvotāji stāsta, ka dienas gaišajā laikā pie vietējā veikala Maxima bieži spieto viens vai divi noplukuši bezsaimnieka suņi, taču tie, visticamāk, slepkavības darbos nav vainīgi. Analizējot notikušo, arī eksperti secina, ka cilvēkam uzbrukt varēja vienīgi sargsuņi.

«Ziniet, par mums klaji ņirgājas, jo meklē to, kā nav – klaiņojoši suņi te nekad nav bijuši. Kamēr televīzijā vai internetā nepateiks, ka vainīgie suņi ir likvidēti, visi baidīsies. Tagad vakaros cilvēki vairs neiet ārā,» stāsta tuvējā pārtikas veikala pārdevēja Olita. Viņa atceras gadījumu, kad rūpnīcas suņi ielenkuši kaimiņieni, kura no rīta devusies uz darbu. «Ja garām nebūtu gājuši divi vīrieši, varēja notikt viss! Esmu pārliecināta, ka sētnieci suņi nokoda, nevis viņa nomira ar sirdstrieku, kā tas izskanējis medijos. Videonovērošanas ieraksti parāda, ka suņi rūpnīcas teritorijā pa žoga apakšu ielīda ap 11 dienā, bet prom viņus dabūja tikai pēc vieniem. Viņi sievieti sargāja kā medījumu un bruka virsū arī teritorijas īpašniekam, kuram nācās izšaut, lai suņus aizbiedētu,» stāsta Olita.

Versijas par to, vai policija Šampētera rūpnīcu teritorijas ir pārbaudījusi, ir pretrunīgas. Dr. Beinerta veterinārās klīnikas administratore Ilona Neatkarīgajai apliecina, ka negadījuma dienā nedz policiju, nedz klīnikas pārstāvjus rūpnīcas teritorijā neielaida. «Gājām kopā ar policiju, un mums teica, ka teritorija ir privātīpašums, ka tur mums nav, ko darīt un ka tur neviena nav. Taču pēc iedzīvotāju teiktā uzzinājām, ka agrāk tur suņi ļoti traucējuši – naktīs gaudojuši, taču mēs nevienu neredzējām,» saka klīnikas pārstāve. Viņa ir pārsteigta, ka uzbrukums noticis tieši Šampēterī, jo tur nekad nav bijuši izsaukumi par klaiņojošiem dzīvniekiem – Rīgas karstie punkti ir Bolderāja un Vecmīlgrāvis. «Turklāt klaiņojošie suņi parasti nav agresīvi, viņi drīzāk ir nobijušies. Nikni ir autostāvvietu sargsuņi, jo viņi tam ir domāti,» norāda eksperte.

Turpretī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis mierina, ka policijai rūpnīcu teritoriju apsekot ir izdevies. Tomēr justies pasargāti iedzīvotāji nevar– vainīgie suņi nav atrasti. «Negadījumam bija aculiecinieks, un mēs apkārtējās teritorijās pārbaudījām vairākas vietas, kur varētu būt sargsuņi, taču viņš neatpazina tos dzīvniekus, kuri uzbruka sētniecei,» saka T. Sadovskis. Par notikušo ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – par nodarījumiem pret personas veselību, mirušajai sētniecei veiks ekspertīzi. Neoficiāla informācija liecina, ka sievietei bijusi nokosta plauksta, sakosta roka un kāja, noplēstas drēbes un norauts skalps. Pēc policijas domām, visticamāk, vainīgi ir klaiņojoši bezsaimnieka suņi, taču T. Sadovskis uzsver, ka pārbaudīta tiek arī versija, ka uzbrucēji bija suņi ar saimnieku.

Apsekojot Šampētera apkārtni, Neatkarīgā nemanīja klaiņojošu suņu barus, tikai vienu noplukušu četrkāji, kurš stāvēja pie veikala Maxima. «Viņi parasti klaiņo pa vienam, pa diviem, spieto pie veikala. Ja tur vairāk dzērāji grozās un sāk jokus dzīt, gadās, ka viņi iekampj,» novērojusi vietējā iedzīvotāja Vita. Tomēr dzīvnieku patversmes Dzīvnieku draugs direktore Solvita Vība apšauba, ka sētniecei būtu uzbrukuši šie četrkāji. «Grūti iztēloties mistisku suņu baru, jo, ja tāds patiešām eksistē, mēs to būtu pamanījuši. Mums sētnieki strādā no pieciem rītā, voljēros suņi rej un vārti ir vaļā, te ir ēdiens un viņi noteikti būtu ieskrējuši pie mums. Man šķiet, ka vainīgi ir apsardzes suņi, kuri uz konkrētu brīdi bija izmukuši un tad aizskrēja atpakaļ teritorijā, un tāpēc viņus nevar atrast,» saka S. Vība. Pēc dzīvnieku ekspertes domām, nebūtu vērts veikt eksperimentu un mēģināt atrast klaiņojošos dzīvniekus, pie rūpnīcas teritorijas noliekot ēdienu. «Tas ir agresijas un nesocializācijas jautājums, nevis bads. Iespējams, sievietei bijušas kādas veselības problēmas, un suņi juta, ka var uzvarēt, tāpēc uzbruka,» uzskata S. Vība.

***

Šampētera ielas iedzīvotāju viedokļi

Evija, rotveilera saimniece:

– Neesmu redzējusi klaiņojošus suņus, ja arī kādu ieraugu, tad tie nav agresīvi noskaņoti. Sargsuņi vairāk ir uz Zasulauka stacijas pusi, bet neesmu redzējusi, ka tie klaiņotu apkārt.

Ausma, pensionāre:

– Sargsuņi rej, bet kaut kur tālu aiz sētas. Domāju, ka tie ir fabrikas sargsuņi. Apsargs stāstījis, ka šie suņi lec pāri sētai, jo uzsnidzis sniegs un vieglāk tikt pāri. Klaiņojošos suņus neesmu redzējusi, bet privāto māju īpašnieki dažkārt laiž suņus ārpus sētas. Domāju, ka sētniece aiz bailēm centusies suņus atvairīt ar lāpstām, bet tie saniknojušies. Pašai ir gadījies, ka pretī skrien suņi, bet, apstājoties miera stāvoklī, tie vienkārši paskrien garām.

Maija, Šampētera iedzīvotāja:

– Esmu redzējusi, ka viens ruds suns skraida apkārt, bet izrādījās, ka tam ir saimnieks. Man arī ir suns, kuru turu pie ķēdes un neļauju nekur skriet, jo baidos, ka klaiņojošie suņi var to sakost. Domāju, ka suņi, kas uzbruka, varētu būt vilka sugas suņi.

Stella, Šampētera iedzīvotāja:

– Neesmu redzējusi klaiņojošus suņus, bet vīrs redzēja suņu baru pie Zasulauka stacijas. Domāju, ka uzbrūk klaiņojošie suņi. Daudzi iedzīvotāji savus suņus izlaiž ārā, lai pastaigājas, jo zina, ka pēc tam atnāk atpakaļ uz mājām.

Ligita, pensionāre:

– Esmu redzējusi divus suņus, kas regulāri klaiņo, bet tie nav agresīvi, jo pienāk klāt, aposta un dodas tālāk. Grūti pateikt, kādi suņi to varēja izdarīt, bet runā, ka tie bija nepieskatītie rūpnīcas suņi. Pēc manām domām, mājas suns nav tik agresīvs, lai līdz nāvei sakostu cilvēku.