Sociālā darbiniece uzskata, ka bērns nebija nobadināts

Ziņa par Burtnieku novadā badā mērdēto mazuli ir pārspīlēta, uzskata vietējā sociālā dienesta vadītāja Aleksandra Ločmele. Kaut arī apstākļi ģimenē ir trūcīgi, tie nav sliktāki kā citās sociāli nelabvēlīgās ģimenēs.

Eksperte ar 39 gadus veco divu bērnu māti Agnesi (vārds mainīts) strādā jau divus gadus, tāpēc pieļauj, ka mazulis saslimis un notikušais ir nejauša sakritība.

«Ja bērns vēma, par kādu badā mērdēšanu mēs varam runāt? No rīta viņš vēl bija vesels un pēkšņi saslima, bet pēc trīs dienām jau bija atkal mājās vesels. Tas, iespējams, bijis rota vīruss. Nezinu, kāpēc daktere minēja, ka bērns ir badināts,» neizpratnē ir A. Ločmele.

Turpretī laikrakstam Latvijas Avīze Vidzemes slimnīcas bērnu nodaļas pediatre Elita Smoļina sastapšanos ar sasirgušo bērnu raksturo kā vienu no šausminošākajiem gadījumiem 20 gadu prakses laikā. Gadu un mēnesi vecā meitenīte bijusi bezsamaņā, atdzisusi līdz 33 grādiem. Pēc mediķu domām, viņa barota nepietiekami. To arī atzīst Agnese, stāstot, ka trīs dienas pirms nogādāšanas slimnīcā viņa mazo barojusi tikai ar ķirbi un pienu.

«Šī ģimene nav atstāta novārtā, un cilvēki velti gāž pār viņiem savu žulti. Jā, māte tiešām neprot plānot budžetu, bet viņa nāk uz atbalsta grupām, pie psihologiem. Tas vīrietis, kas ir kopā ar viņu, ir kā simti un tūkstoši citi Latvijas vīriešu – reizēm iedzer. Bet viņš ir viņas vienīgā uzticības persona. Agnese nestaigā pa mājām ciemos un īpaši ar nevienu nekontaktējas,» sievieti raksturo A. Ločmele.

Nepilngadīgo lietu inspektore Rita Ozarska norāda, ka jau iepriekš pret Agnesi ierosināta administratīvā lietvedība, un pieļauj, ka 39 gadus vecajai sievietei sliktākajā gadījumā tiks atņemtas bērnu aprūpes tiesības. Sociālā dienesta vadītāja atklāj, ka problēma bijusi ar siltuma nodrošināšanu, – pašvaldība Agnesei piešķīrusi malkas iegādei 100 latu, taču kurināmais iegādāts pēdējā brīdī.

A. Ločmele stāsta, ka vairāk nekā 30 cilvēki atsaukušies ar vēlmi sievietei palīdzēt un saziedojuši gan drēbes, gan apavus, gan naudu. «Šobrīd ģimenei ir viss, lai varētu atsperties, un arī māte sev tic arvien vairāk,» saka sociālā dienesta priekšniece.

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere norāda, ka par meitenītes ģimeni jau tiek vākta informācija un tiks izvērtēts, vai Agnese ir spējīga rūpēties par savām atvasēm. «Pagaidām ir pāragri par kaut ko spriest, bet jautājumu mums ir daudz,» saka I. Millere. Praksē novērots, ka visai bieži vecāku iemaņas ir nepietiekamas pilnvērtīgai bērnu audzināšanai. Eksperte neprognozē, kad varētu būt pārbaudes rezultāti, taču parasti akūtus gadījumus izvērtē nekavējoties. Ja eksperti secinās, ka Agnese nav spējīga rūpēties par bērniem, viņas atvases nonāks bērnunamā vai audžuģimenē. «Pagaidām par to runāt ir pāragri. Skaidrs ir viens, ka pašvaldība pašlaik nodrošina ikdienas uzraudzību, jautājums – kas būs ilgtermiņā,» uzsver I. Millere.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais