Sorosa fonds atklāj savas prioritātes

Pagājušā gada pēdējās darba dienās Sorosa fonds Latvija (SFL) piešķīris naudu trim organizācijām – Delnai, Latvijas Žurnālistu asociācijai un Rīgas Juridiskajai augstskolai.

Ikviens grāmatvedis zina, ka gada beigās obligāti ir jāiztērē visa tā nauda, kas kaut kādu iemeslu dēļ ietaupījusies, jo jaunajā gadā būs spēkā jauns iestādes (organizācijas) budžets, kurā būs iezīmētas jaunas prioritātes un, iespējams, arī citāds līdzekļu sadalījums.

Parasti gada beigās atlikusī nauda tiek sadalīta pasākumiem, kurus iestādes vai organizācijas vadība uzskata par vissvarīgākajiem. Tāpēc var izteikt ticamu pieņēmumu, ka arī SFL pagājušā gada beigās sadalījis atlikušo naudu pasākumiem, kurus šīs organizācijas vadība ir uzskatījusi par vissvarīgākajiem.

Delnas triumfs

Informācija SFL mājaslapā liecina, ka 2011. gada 15. decembrī 9352 eiro piešķirti Latvijas Žurnālistu asociācijas darbības nodrošināšanai 2012. gadā (nejaukt ar Latvijas Žurnālistu savienību, kuras darbību nodrošina biedranaudas), 12 483 eiro – Delnas Interešu aizstāvības centra darbības nodrošināšanai un 22 517 eiro – Delnas projektam Deputāti uz delnas, 8034 eiro piešķirti Rīgas Juridiskās augstskolas organizētai konferencei, kas notiks tikai oktobrī. SFL izpilddirektors Andris Aukmanis tik savlaicīgu finansējuma piešķiršanu konferencei skaidroja ar pasākuma nozīmīgumu. «Ņemot vērā, ka šādu starptautisku konferenču organizēšanas darbu uzsāk ļoti laikus, lai uz konferenci varētu ierasties nozīmīgi eksperti, kuru darba plāns ir saplānots jau pat vairākus gadus uz priekšu, arī piešķirts finansējums jau 2011. gada beigās,» raksta A. Aukmanis.

Pavisam Delna pērn no spilgtākā starptautiskās finanšu oligarhijas pārstāvja Džordža Sorosa saņēmusi finansējumu, kas ir visdāsnākais organizācijas vēsturē – kopā Delnai pērn piešķirti 125 000 eiro. Ņemot vērā, ka būtiska daļa no summas veltīta Saeimas vēlēšanu aktivitātēm (piemēram, iepriekšpieminētais pasākums Deputāti uz delnas), Delnai šobrīd ir arī vērā ņemama pārstāvniecība Saeimā. Proti, trīs šīs organizācijas biedri – Rasma Kārkliņa, Atis Lejiņš (abi Vienotība) un Valdis Liepiņš (Zatlera Reformu partija) – ir ieguvuši deputāta mandātus. Var smieties jeb sašust, bet fakts ir tāds, ka starptautiskā oligarha finansētās Delnas pārstāvji nāk no partijām, kuras apkaro oligarhus. Partijas gan neapkaro starptautiskos, bet vietējos oligarhus – trīs spējīgākos latviešu uzņēmējus.

Sorosa elite

Tomēr visdāsnāk Sorosa finansētā organizācija Latvijā arī pērn ir bijusi Providus. Atbilstīgi SFL mājaslapā atrodamajai informācijai, Providus pērn ir piešķirti 250 000 eiro organizācijas darbības nodrošināšanai un vēl 30 000 – dažādiem projektiem. Arī šī organizācija ieguldīja naudu ar Saeimas vēlēšanu kampaņu saistītos projektos, līdz ar to nav brīnums, ka divi Providus biedri – Lolita Čigāne un Andrejs Judins (abi Vienotība) – ir kļuvuši par Saeimas deputātiem.

Interesants fakts: kļūstot par Saeimas deputāti, L. Čigāne izstājās no Sorosa finansētās Delnas – kā pati teica, lai Saeimā «nenāktu līdzi Delnas ēna». Savukārt no Providus viņa izstājusies nav, tas nozīmē, ka Providus ēna viņai netraucē.

Pats Providus gan uzrāda nedaudz citas summas, kas saņemtas no Sorosa. Providus projektu vadītāja Linda Curika Neatkarīgo informēja, ka no SFL pērn saņemti 194 704 lati, no Sabiedrības integrācijas fonda – 51 415 latu, no Eiropas Komisijas – 39 497 lati un no kādām Sorosa «Centrāles» (A. Aukmaņa lietots termins) struktūrām – 20 955 lati.

Interesanti, ka 2010. gadā Providus visvairāk naudas (142 000 latu) saņēma tieši no Sorosa «Centrāles» – Open Society Institute (OSI). No SFL 2010. gadā Providus saņēma tikai 133 000 latu.

Savi žurnālisti

Vērā ņemamus līdzekļus – gandrīz 200 000 eiro – SFL pērn atvēlējis Mediju programmai. Starptautiskā oligarha Sorosa apmaksāta programma tika uzsākta jau 90. gadu sākumā, un to tolaik vadīja pazīstamais Latvijas Radio darbinieks Kārlis Streips. Tad ilgus gadus SFL iztika bez speciālas Mediju programmas (tas gan nenozīmē, ka šajā laikā Soross mediju vidi Latvijā bija atstājis novārtā un atsevišķiem žurnālistiem nemaksāja dāsnas stipendijas) – acīmredzot tāpēc, ka tolaik medijiem nodiktēt dienas kārtību spēja SFL priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes vadītais laikraksts Diena. SFL Mediju programma atjaunota 2010. gadā, kad S. Ēlerte uzņēmumam radīto zaudējumu dēļ zaudēja savu amatu laikrakstā Diena.

Pērn SFL līdzekļi Mediju programmā piešķirti žurnālam Ir (17 000 eiro) , TV raidījuma Nekā personīga veidotājiem SIA Red Dot Media (50 000 eiro), interneta portāliem manabalss.lv (10 000 eiro) un dialogi.lv (15 000 eiro) u. tml. pasākumiem.

Žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele kļuvusi par Providus padomes locekli. Providus direktore Vita Anda Tērauda Neatkarīgajai skaidroja, ka šajā faktā nesaskata interešu konfliktu un vispār N. Ločmele esot pelnījusi kļūt par organizācijas padomes locekli, jo esot Providus dibinātāja. Savukārt Providus padomi atstājis Nils Melngailis, jo viņš darbojoties Grieķijā banku sektorā. Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine Providus padomi atstājusi tāpēc, ka darbojusies tajā ilgi – kopš organizācijas dibināšanas. Bez N. Ločmeles Providus padomē pašlaik iekļauti SIA Tilde līdzīpašnieks Andrejs Vasiļjevs un A. Aukmanis.

«Centrāles» prioritātes

Pavisam SFL pērn dažādiem projektiem piešķīris 1,3 miljonus eiro, bet šā gada prioritātes un summas pagaidām vēl nav apzinātas.

OSI jeb Sorosa «Centrāle» Latvijā pa tiešo pērn ieguldījusi 140 000 dolāru, no tiem pusi atvēlot geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu biedrībai Mozaīka. Krietni mazākas summas Sorosa «Centrāle» pa tiešo atvēlējusi garīgi atpalikušo cilvēku un izglītības organizācijām.

____________________________________________________________

SFL izpilddirektora Andra Aukmaņa atbilde "Neatkarīgajai"

Paldies par Jūsu izrādīto interesi par nodibinājuma „Sorosa fonds – Latvija” īstenotajām iniciatīvām. Sniedzam sekojošas atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:

1. Cik daudz naudas kopumā SFL pērn piešķīra projektiem, organizācijām*, fiziskām un juridiskām personām Latvijā?

Programmā „Plašāka Eiropa” EUR 62 888

Programmā „Laba pārvaldība enerģētikā” EUR 118 101

Mediju programmā EUR 192 888

Integrācijas programmā EUR 125 500

Tiesiskas valsts programmā EUR 206 906

Programmā „Austrumi – Austrumiem” EUR 122 782

Ārkārtas palīdzības fonda ietvaros EUR 225 298

Citu programmu ietvaros EUR 313 856

Kopā:

EUR 1 368 219

* Projekta jeb grantu saņēmēji var būt tikai juridiskas personas (tātad arī organizācijas).

Ar detalizētu grantu saņēmēju sarakstu pa programmām variet iepazīties mūsu mājas lapā – www.sfl.lv.

2. Cik daudz naudas pērn Latvijā organizācijām, fiziskām un juridiskām personām piešķīra Open Society Institute (jeb, kā teiktu A. Aukmaņa k – gs, „Centrāle”) un citas Dž. Sorosa struktūras?

Open Society Foundations 2011. gadā pa tiešo ir piešķīris sekojošus finansējumus granta saņēmējiem Latvijā:

OSF programma Granta saņēmējs Piešķīrums

Rights Initiatives

Association "Resource Centre for People with Mental Disability" (ZELDA)

$21,004

Education Support Program

The Association "Education Development Center"

$24,950

Rights Initiatives

Mozaika $70,000

Public Health Program

Biedriba Apvieniba HIV.LV $24,749

Kopā:

USD 140 703

3. Cik daudz naudas projektiem, organizācijām, fiziskām un juridiskām personām Latvijā SFL gatavojas piešķirt šogad?

4. Cik daudz naudas projektiem, organizācijām, fiziskām un juridiskām personām Latvijā šogad gatavojas piešķirt Open Society Institute un citas Sorosa struktūras?

5. Cik šogad paredzēts tērēt SFL Mediju programmai?

Šobrīd SFL atrodas plānošanas procesā. Tas ir, kopā ar fonda valdi un SFL partneriem tiek diskutēts par svarīgākajām prioritātēm gan šajā, gan nākamo gadu laikā. Šogad SFL atzīmē savu 20 gadu jubileju, tāpēc notiek līdzšinējās darbības izvērtēšana un tiek pārskatīta fonda ilgtermiņa stratēģija. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs nevaram sniegt atbildi uz jautājumu par konkrētiem finansējuma apjomiem kādai no programmām vai par visiem plānotajiem fonda tēriņiem kopumā, jo tam vēl nav saņemts SFL valdes apstiprinājums.

6. Kurai konkrēti Finanšu ministrijas amatpersonai SFL pērn 18. martā piešķīra 861 eiro? Ja tas nebija pats finanšu ministrs, tad vai ministrs par šādu finansējumu tika informēts?

Sorosa fonds – Latvija koordinē programmu „ „Austrumi – austrumiem: pārrobežu partnerība”/ „East East: Partnership Beyond Borders Program”, kas ir viena no Atvērtās sabiedrības fondu (OSF) globālajām tīkla programmām.

Programma atbalsta starptautiskās sadarbības iniciatīvas, dodot iespēju sabiedrības pārstāvjiem iegūt jaunas zināšanas, pieredzi, apmainīties ar idejām, plāniem un kopējām iniciatīvām, kas ir svarīgas idejai par atvērtu sabiedrību.

Šajā konkrētajā gadījumā laika posmā no 2011. gada 23. – 25. martam Moldovā (Kišiņeva) noritēja starptautiska konference „Building Public-Private Partnership to Ensure Sustainable Community Development”.

Konferences mērķis bija veicināt pārmaiņas un dalīties pieredzē starp lēmumu pieņēmējiem un vietējiem valsts pārvalžu pārstāvjiem no Moldovas, Rumānijas, Slovākijas, Čehijas, Latvijas un Polijas valsts un privātās partnerības jomā un izstrādāt vēlamo politiku, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības izmantošanu Moldovā kā modernu un efektīvu rīku vietējās kopienas attīstībā.

Konferenci rīkoja Institute for Urban Development in partnership (Moldova) sadarbībā ar PAUCI Foundation (Polija), Technology Agency „Czeck INVENT” (Čehija). Atbalstu sniedza Moldovas Sorosa fonds un Ekonomikas ministrija Moldovā.

Pēc Vjačeslava Bulata, Institute for Urban Development in partnership direktora aicinājuma, Latviju šajā konferencē pārstāvēja Finanšu ministrijas pārstāvis Mārtiņš Brencis un SIA „Eko darbi” pārstāvis Didzis Dejus.

SFL un LR Finanšu ministrija par šo projektu slēdza savstarpēju vienošanos par izdevumu atjaunošanu. Vienošanos no ministrijas puses parakstīja Administrācijas vadītājs Gundars Kauliņš.

7. Kurš konkrēti medijs vai persona pērn saņēma 50 300 eiro projektā „Jaunie mediji”? Kas ir Londonas mediju programma?

2011.gadā jau otro reizi pēc kārtas tika izsludināts projektu konkurss „Jaunie mediji”. Tā mērķis ir atbalstīt projektus kvalitatīva un analītiska satura radīšanai interneta medijos. Kopumā konkursā tika iesniegts 21 projekts. Iesniedzēju vidū bija gan vairāku lielu Latvijas mediju, tāpat arī reģionu un nesen izveidotu saziņas līdzekļu radītie projekti. Konkurss notika sadarbībā ar Rīgas ekonomikas augstskolu.

Konkursā pieteiktos projektus izvērtēja komisija, kurā ietilpa žurnālisti, jauno mediju jomas pārzinātāji un Rīgas ekonomikas augstskolas pārstāvji.

Lielāko punktu skaitu ieguva SIA „Red Dot Media” iesniegtais projekts „Datu karte”. Tas paredz interneta platformas izstrādi, kas ar īpašu anketu un programmatūras palīdzību ļaus ievākt un apkopot informāciju no liela iedzīvotāju skaita par tādām sabiedrībai nozīmīgām tēmām kā, piemēram, noziedzība, medicīniskā aprūpe un izglītība. Pēc datu apkopošanas informācija tiks izvietota viegli pārskatāmā veidā īpašās sociālās kartēs, tāpat apkopotā informācija un secinājumi kalpos par pamatu pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas stāstiem audio, video un drukātā formātā dažādos Latvijas medijos. Lai projektam panāktu plašāku atpazīstamību un līdz ar to arī lielāku ienākošo datu apjomu, tiks izveidots sadarbības tīkls ar Latvijas komerciālajiem un sabiedriskajiem medijiem. Projekta kopējā summa ir 49 923 EUR.

Mediju programma (Media Program), kas darbojas Londonā, ir viena no Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) tīkla programmām. Tās mērķis ir atbalstīt iniciatīvas demokrātijas un starptautiskajiem tiesību standartiem atbilstošas mediju likumdošanas ieviešanai, veicināt žurnālistu profesionalitāti, nostiprināt mediju pašregulācijas funkcijas un stiprināt medijos strādājošo asociāciju darbību. Viena no galvenajām Mediju programmas prioritātēm ir pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas projektu atbalstīšana visā pasaulē. (Sīkāka informācija: http://www.soros.org/initiatives/media)

8. Kuri konkrēti žurnālisti pērn apguva datorprasmes par 2459 eiro?

2011.gada septembrī, sadarbojoties Latvijas Universitātei, Lielbritānijas vēstniecībai Latvijā, Sorosa fondam – Latvija un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram, tika rīkots seminārs – darbnīca „Datoranalītiskā žurnālistika”. Tos vadīja britu žurnālists Džeimss Bols (James Ball) un Londonas Pētnieciskās žurnālistikas centra pārstāve Minala Patela (Minal Pattel). Džeimss Bols, kurš specializējies datoranalītiskajā žurnālistikā, šobrīd strādā laikrakstā The Guardian. Viņš bijis Wikileaks un Bureau of Investigative journalism darbinieks. Londonas Pētnieciskās žurnālistikas centrs ir viena no vadošajām organizācijām Lielbritānijā un Eiropā datoranalītiskās žurnālistikas apmācību jomā. SFL līdzfinansējums šim projektam bija 2459 eiro.

Latvijā līdz šim datoranalītiskā žurnālistika, angliski dēvēta par „data based journalism” vai „Computer assisted reporting” (CAR) nav tikusi plaši pielietota. Taču, ņemot vērā aizvien pieaugošo CAR lomu daudzu pasaules mediju darbā, SFL uzskata, ka ir būtiski veicināt šo prasmju apgūšanu arī Latvijā.

Ņemot vērā to, ka pagaidām CAR nav iekļauts arī žurnālistikas studijas nodrošinošo augstskolu mācību programmās tika pieņemts lēmums rīkot seminārus arī žurnālistikas studentiem. Žurnālistiem un studentiem paredzētajos semināros piedalījās sekojošie dalībnieki:

26.septembrī studentiem paredzētajā seminārā piedalījās Lelde Kaunese, Gunita Gailāne, Džeina Tamuļēviča, Didzis Rudmanis, Baiba Šķērīte, Ieva Bīviņa, Vita Bērziņa, Ilze Vēbere, Zane Šleiere, Monta Liepa, Beata Sokaļska;

27.septembrī žurnālistiem un NVO pārstāvjiem paredzētajā seminārā piedalījās Inga Spriņģe, Edžus Miķelsons, Ginta Vīksna, Evita Puriņa, Arita Vīksna, Arta Ģiga, Dīvs Reiznieks, Kristaps Zālītis, Marta Herca, Rudīte Špakovska, Dace Preisa, Ieva Beitika, Kristaps Pētermanis, Nirvana Bhati, Jana Saulīte.

Tāpat 26.septembra vakarā grāmatnīcā „Robert’s books” notika Džeimsa Bola lekcija par viņa īstenotajiem projektiem, strādājot Wikileaks un Bureau of Investigative journalism. Šo lekciju apmeklēja ap 30 cilvēku – žurnālisti, studenti, ārvalstu vēstniecību darbinieki un ierēdņi.

9. Kāpēc pērn 15. decembrī tika piešķirti 8034 eiro konferencei, kura notiks tikai šogad oktobrī? Kas ir OSF tīkls?

2012. gada oktobrī plānota vērienīga konference par tiesību attīstību pēc sociālistiskās tiesību telpas sabrukšanas. Konference aptvers nozīmīgus jautājumus par globālo tiesību attīstību pēc Padomju Savienības sabrukuma, apskatot šos procesus mijiedarbībā: kā Rietumu tiesību loka koncepti, idejas un priekšstati ienāca pēc-sociālisma valstīs, gan arī - kā izmaiņas šajā reģionā ietekmēja un turpina ietekmēt tiesību attīstību Eiropā un pasaulē.

Paredzams, ka konference pulcinās plašu tiesību zinātnieku, praktiķu un politikas veidotāju loku no Latvijas un ārvalstīm.

Ņemot vērā, ka šādu starptautisku konferenču organizēšanas darbs tiek uzsākts ļoti savlaicīgi, lai uz konferenci varētu ierasties nozīmīgi eksperti, kuru darba plāns ir saplānots jau par vairākus gadus uz priekšu, arī tika piešķirts finansējums jau 2011. gada beigās.

Open Society Foundations ir tīkls, ko veido Open Society Foundation (ar ofisiem Ņujorkā, Baltimorā, Briselē, Budapeštā, Londonā, Parīzē un Vašingtonā, kā arī nacionālie un reģionālie fondi vairāk nekā 70 valstīs visā pasaulē.

Sīkākai informācijai – www.soros.org.