Tatjanu Karginu attaisno

Par spīti prokuratūras pārliecībai, ka krāpšanā un dokumentu viltošanā apsūdzētās Tatjanas Karginas un viņas mātes Elvīras Iņušovas vaina ir pilnībā pierādīta, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Žanete Vēvere nolēma apsūdzētās pilnībā attaisnot.

Sprieduma pamatojums būs pieejams pēc divām nedēļām, taču prokurors Eduards Bartkevičs jebkurā gadījumā to pārsūdzēs.

«Es uzskatu, ka viņu vaina bija pilnīgi pierādīta, un arī pašlaik tā domāju! Karginas darbības satur noziedzīga nodarījuma sastāvu, tāpēc tiesas lēmumu uzskatu par nepareizu,» stāsta prokurors.

Pārliecināts viņš jutās arī pirms nepilnām trim nedēļām, kad T. Kargina tiesā sacīja pēdējo vārdu, asi kritizējot prokuratūras un policijas izmeklētājus. Pēc apsūdzētās domām, nevis viņa, bet cietušais Andrejs Kalējs viltojis dokumentus un apzināti centies kaitēt Karginu ģimenei. Piemēram, viņš pašrocīgi izņēmis no uzņēmuma konta 1200 latu, kuri pieder T. Karginai, taču naudu tā arī nav atdevis. «Neraugoties uz to, ka Kalējs nelikumīgi izņēma no konta 1200 latu, kurus biju iemaksājusi es, prokurors viņu uztaisīja par visas Latvijas varoni!» pēdējā vārdā sacīja apsūdzētā.

Par krāpšanu lielā apmērā T. Karginai draudēja brīvības atņemšana no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Tomēr līdz ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētajām noņemts drošības līdzeklis – aizliegums pamest valsti, Neatkarīgajai pavēstīja tiesā.

Atgādinām, ka šī bija tikai pirmā tiesvedības instance un, visticamāk, lieta tiks pārsūdzēta arī abās augstākajās instancēs.

Jāpiebilst, ka tiesnesei Ž. Vēverei šī nav pirmā lieta, kurā apsūdzētas Latvijā populāras un ietekmīgas personas. Līdz šim plašākai sabiedrībai viņa zināma kā pirmā tiesas sastāva vadītāja tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā. Tomēr 2008. gada 19. maijā iespējama interešu konflikta dēļ viņa pieņēma noraidījumu un viņas vietā nāca tiesnesis Juris Stukāns. Vēlāk Ģenerālprokuratūra konstatēja, ka solim nebija pamata, jo Ž. Vēvere varējusi turpināt pildīt Temīdas uzliktos pienākumus.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais