Cēsu iedzīvotājs prokuratūras dēļ kļūst par invalīdu

© F64 Photo Agency

Trīspadsmit gadus cēsnieks Andrejs Skumbiņš tiesājās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), līdz panāca uzvaru. Vairāk nekā 50 prāvas iedragāja viņa veselību tiktāl, ka bija nepieciešama sirds operācija, tāpēc sirmais kungs nolēma piedzīt no VID morālo atlīdzību.

Viņš noalgoja paziņas ieteiktu juristi Ilzi Birkenfeldi, taču cerēto kompensācijas naudu pārtikušām vecumdienām nedabūja – pēc

A. Skumbiņa domām, advokāte viņu apkrāpa, taču nedz policija, nedz prokuratūras izmeklētāji par notikušo nav likušies ne zinis. Lai atmaskotu Ģenerālprokuratūras nolaidību, A. Skumbiņš cēlis prasību tiesā.

Bija apmāts

Ar I. Birkenfeldi cēsnieks iepazinās 2007. gadā – izlasot dokumentus viņa piekrita palīdzēt gan tiesvedībā pret VID, gan atgūt naudu no kāda privāta A. Skumbiņa parādnieka. Juriste bijusi ar mieru strādāt ar nosacījumu, ka atalgojums būs noteikts procents no attiesātās summas, taču dažādiem izdevumiem gada laikā viņa no

A. Skumbiņa pieprasīja un saņēma aptuveni 5000 latu. Viņš naudu maksāja, jo saņēma solījumus, ka tūliņ, tūliņ viss būs kārtībā. Rezultātā tiesu par morālā kaitējuma piedzīšanu no VID viņš zaudēja un naudu no parādnieka arī neatguva.

Sirmais vīrs ir pārliecināts, ka kļuvis par krāpšanas upuri, turklāt juristes nagos iekritis arī A. Skumbiņa draugs – taksometra šoferis Jānis Sietiņš, kas viņu regulāri veda uz Rīgu pie I. Birkenfeldes. Taksometra šoferis tolaik šķīrās no sievas un baidījās palikt bez dzīvokļa, tāpēc nolīga juristi, lai viņa palīdz tiesāties ar bijušo laulāto. Līdzīgi kā A. Skumbiņš viņš samaksāja juristei ap 5000 latu, taču tiesu zaudēja un iekūlās parādos. Zīmīgi, ka sarunā ar Neatkarīgo juriste norādīja, ka J. Sietiņa tiesvedība pret sievu bijusi bezcerīga, taču naudu no viņa tik un tā ņēma.

Kad pār abiem kungiem nāca apskaidrība, ka viņi, iespējams, apkrāpti, A. Skumbiņš vērsās policijā, taču inspektors lietu ierosināt atteicās. «Domāju – nu, kā tas iespējams, ka es, kurš desmit gadus nostrādājis kriminālizmeklēšanā, biju tik stulbs un apmāts, ka vedu viņai naudu kā uz paplātes. Tātad viņai kā jebkuram krāpniekam ir iespaidošanas spējas, un arī inspektoram viņa ieborēja – tā, mans mīļais, esmu nevainīga, nekas nav noticis! Un puika arī uzrakstīja tādu lēmumu,» sašutis ir A. Skumbiņš.

Prokuratūra lietu neierosina

Meklēt taisnību viņš devās uz prokuratūru, taču arī tur ierosināt lietu pret I. Birkenfeldi atteicās. Pēc vairākām negatīvām atbildēm cēsnieks no Rīgas tiesas apgabala virsprokurora Edgara Bērziņa saņēma pozitīvu ziņu. Prokurors norādīja, ka, «izvērtējot prokuroru sniegto atbilžu pamatojumu, pārsūdzētās rīcības rezultāti atzīti par spēkā neesošiem. Minētais nozīmē, ka ir uzdots nodrošināt sūdzības izskatīšanu no jauna, sniedzot motivētu atbildi».

Tomēr atkārtota lietas izskatīšana noveda jau iebrauktās sliedēs. Rīgas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore Lelde Burve lietu atteicās ierosināt, jo starp A. Skumbiņu un I. Birkenfeldi bijis noslēgts pilnvarojuma līgums, no kura prokurore secināja, ka naudas maksāšana ir likumīga.

«Par maksu mums bija vienošanās, ka viņa saņems procentu no attiesātās naudas! Tomēr viņa pamanījās izkrāpt no manis vairāk par 5000 latu, nerēķinot ceļa naudu! Prokurore secina, ka Birkenfelde manā uzdevumā izpildījusi dažādas tiesiskas darbības. Viņa pēkšņi redz, ka Birkenfelde ir kaut ko darījusi, bet man to neparāda! Birkenfelde neko nebija izdarījusi, tikai divreiz atnāca uz tiesu un panāca, ka sēdes pārceļ, bet finālā uz tiesu neatnāca, un es zaudēju!» pikts ir A. Skumbiņš.

Izmantojot visas pārsūdzības iespējas, cēsnieks saņēma gala atbildi no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, kurš A. Skumbiņa sūdzības noraidīja, uzsverot, ka virsprokurora E. Bērziņa lēmums nenozīmē, ka iepriekš pieņemtie lēmumi būtu jāatceļ. «Ģenerālprokurors laikam nedraudzējas ar loģisko saprātu, jo: kāpēc Bērziņš norādīja, ka iepriekšējos lēmumus atzīst par spēkā neesošiem? Tātad tie bija jāatceļ, un Burvei bija jāizmeklē lieta no jauna, bet Jānis Sietiņš – nozieguma aculiecinieks – joprojām nav nopratināts!» saka A. Skumbiņš.

Kļūst par invalīdu

Cēsnieks no Ģenerālprokuratūras vēlas piedzīt 10 000 latu morālo kompensāciju, taču Valmieras administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidījusi, un tāpēc viņš prasību iesniedzis Rīgas administratīvajā tiesā. «Es prokuratūru nicinu – par ko viņi saņem naudu? Manā gadījumā par atrakstīšanos! Kad mani apkrāpa, sāku sūdzēties un cerēju, ka prokuratūra izdarīs darbu līdz galam un savu bijušo darbinieci Birkenfeldi sodīs, bet tas netika darīts! Pēc 13 gadiem tiesājoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, man bija nepieciešama sirds operācija. Tagad gada laikā, pateicoties Ģenerālprokuratūrai, veselība ir sagājusi galīgā grīstē. 2008. gadā sonogrāfijā man urīnpūslī atrada sīku polipiņu – mazāku par nagu. Gada laikā tas izauga pa vēzi vistas olas lielumā, un man izgrieza urīnpūsli ar visu vēzi, un nu jau man ir otrā invaliditātes grupa! Man nav ko zaudēt, es iešu līdz galam!» apņēmīgi saka A. Skumbiņš.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais