Domnieki kukuļos prasījuši miljonu

© Gatis Gierts, f64

Rīgas apgabaltiesa sākusi prāvu pret vairākām Rīgas domes (RD) bijušajām amatpersonām par kukuļņemšanu, kuras apjoms mērāms ar sešām nullēm. Ņemot vērā iesaistītās personas un nozieguma apmēru, šī varētu kļūt par paraugprāvu.

Par kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās uz apsūdzēto sola sēdušies bijušie RD Pilsētas attīstības departamenta direktori Pēteris Strancis un Vilnis Štrams, kā arī agrākais Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Viņus var sodīt ar brīvības atņemšanu no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem ar mantas konfiskāciju. Savukārt uzņēmēja Ināra Vilkaste, bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Andrejs Inkulis, kā arī agrākais kompānijas NCC Spilve Development vadītājs Prits Tomings apsūdzēti par kukuļdošanu. Ja prokuratūrai izdosies pierādīt trijotnes vainu, viņiem draud cietumsods no pieciem līdz piecpadsmit gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli līdz trim gadiem.

Samaksa par būvatļauju

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja uzrādījis piecas epizodes, kurās par dažādiem pakalpojumiem RD amatpersonas pieprasījušas vairāk nekā miljonu eiro.

Pirmā epizode saistīta ar uzņēmējas I. Vilkastes vēlmi veikt apbūvi sev piederošajā zemesgabalā Rusova ielā 1. Viņa gribēja celt ēku ar ievērojami lielāku stāvu skaitu, nekā to atļauj apbūves noteikumi un tobrīd spēkā esošais pašvaldības teritorijas plānojums. V. Štrama un P. Stranča uzdevumā R. Janita vairākkārt tikās ar I. Vilkasti, kura par sev labvēlīgu lēmumu samaksāja miljonu eiro.

Otrajā epizodē uzņēmums C.M.R Nami vēlējās, lai RD apstiprina būvatļauju kādam projektam Dzelzavas ielā, un par šādu pakalpojumu R. Janita no uzņēmuma pārstāvja Ojāra Jansona pieprasīja 30 000 eiro kukuli. O. Jansons šādam risinājumam nepiekrita un palika nelokāms arī pēc draudiem, ka netiks apstiprināti citi viņu interesējoši projekti.

Trešajā epizodē V. Štrams no R. Janitas pieprasījis 5000 eiro, lai samaksātu C.M.R Nami jautājuma risināšanā iesaistītajām amatpersonām.

Ceturtā epizode saistīta ar uzņēmumu SIA Kvarta, kuras pārstāvis RD interesējās, kāpēc netiek izskatīts uzņēmuma iesniegtais būvprojekts. Pēc V. Štrama rīkojuma R. Janita no A. Inkuļa pieprasīja 60 000 eiro kukuli, kurus viņš samaksāja. Pēc darījuma no A. Inkuļa tika prasīti vēl 40 000 eiro, taču SIA Kvarta tam nepiekrita un samaksāja tikai pusi – 20 000 eiro. Atlikušos 20 000 eiro V. Štrams nesaņēma, jo viņu arestēja.

Visbeidzot piektajā epizodē no uzņēmuma NCC Spilve Development tika prasīti 65 000 eiro, kurus tā vadītājs P. Tomings samaksāja. Viņu un R. Janitu aizturēja pēc kukuļa saņemšanas.

Atzīstas tikai viens

No sešiem apsūdzētajiem vienīgi P. Tomings pilnībā atzīst savu vainu, savukārt citi to noliedz. V. Štrams divās epizodēs atzīst savas darbības, taču neatzīst to juridisko kvalifikāciju. Turpretī A. Inkulis uzskata, ka kļuvis par upuri izspiešanai, nevis pats devis kukuli.

Vispārliecinošāk tiesā uzvedās P. Strancis, kurš pauda prieku, ka tiesas process beidzot ir sācies un viņš tiks pilnībā attaisnots.

V. Štrama advokāts Oskars Rode izteica lūgumu, ka viņa klientam būtu jāatdod daļa no iemaksātās 80 000 latu drošības naudas un jāmaina arī citi drošības līdzekļi. "Štrams nevar strādāt, viņa sieva atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, taču mantiskie līdzekļi ir iesaldēti. Štrama vienīgie ienākumi ir bērnu pabalsts," sacīja O. Rode. Prokurors M. Leja norādīja, ka aizliegums strādāt saistīts tikai ar RD, tāpēc lūgums nav pamatots. Tiesa atbalstīja prokurora viedokli un lūgumu pagaidām atstāja atklātu.

"Vēl nezinu, cik bargus sodus prasīšu apsūdzētajiem, šobrīd ir jākoncentrējas uz viņu vainas pierādīšanu," sacīja prokurors. Tiesa varētu ilgt vismaz četrus mēnešus.

***

KUKUĻOS PIEPRASĪTĀ NAUDA PIECĀS EPIZODĒS

1. No Ināras Vilkastes 1 000 000 eiro

2. No C.M.R Nami 30 000 eiro

3. No Raimonda Janitas 5000 eiro

4. No SIA Kvarta 80 000 eiro

5. No NCC Spilve Development 65 000 eiro

Latvijā

No 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki, kooperatīvi un zinātniskās institūcijas varēs pieteikties 79,748 miljonu eiro atbalstam vairākos pasākumos saimniecību vai uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, energoefektivitātes palielināšanai, biodrošības pasākumu ieviešanai un citām aktivitātēm, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija.

Svarīgākais